Es neesmu veģetāriete, bet tomēr
Es neesmu veģetāriete, lai gan gaļu ēdu maz. Bet mani vienmēr interesējušas tiesības uz izvēli un tiesības būt atšķirīgam. Šobrīd mani izbrīna Veselības ministrijas pretošanās domai, ka bērniem bērnudārzos un […]
Autora arhīvi: Jana
Grāmatas, kam neuzticos
Ir grāmatas, kas man patīk, un grāmatas, kas mani kaitina. Piemēram, man patika D.Servena- Šreibera “AntiCancer. Pretvēža dzīvesveids” un Ž.Ē. Seralini “Ģenētiski modificētie organismi, kas maina pasauli”. Drosmīgi, skaidri un […]
Šoreiz par sāta sajūtu
Kāpēc par to? Jo man šķiet, ka tā ir viena no mūsdienu cilvēka nelaimēm – sāta sajūtas trūkums. Nešaubieties ne mirkli, es jums sajaukšu galvu ar šķietami nesalīdzināmām lietām, jo […]
Ar zināšanām pret zaļo atmazgāšanu
Salūza trauku mašīna. Meistars secināja, ka blīve beigta, bet blīvi vienu pašu neražo: jāpasūta visa detaļa. “Bet, tā detaļa tik dārga, ka tad gandrīz labāk pirkt jaunu mašīnu“, teica meistars. […]
Idiots
Reiz jau rakstīju, ka katrai grāmatai savs laiks … ne katram ceļojumam ir sava grāmata, bet, ja paveicas, tieši grāmata var piešķirt ceļojumam īpašu garšu. Šoreiz man garšu piešķīra “Idiots”, […]
Eiroremonts var mainīt telpas, bet ne cilvēkus
Šodien nodarbojos ar pašcenzūru. Raksts bija par piedzīvoto kādā iestādē ar svaigām telpām, bet dīvainu personālu. Rakstu atstāju, bet iestādes vārdu izdzēsu, jo saņēmu ļoti laipnu vēstuli no iestādes vadības. Paldies […]
Rāmas pārdomas … un novēlējumi Jaunajā gadā
Jaungada vēstule maniem draugiem … un domubiedriem … un darbabiedriem …cilvēkiem, ar ko esmu runājusi, kopā strādājusi, strīdējusies … un vienkārši tiem, kas lasa šo blogu Raibi šogad gājis … […]
Ilgu tramvajs … Ņūorleānas ielās
Māksla nevar mainīt pasauli, bet tā var uzdot jautājumus un palīdzēt cilvēkiem domāt par nākotni plašākā kontekstā /Zhang Huan/ Tenesija Viljamsa lugas iestudē ar apskaužamu regularitāti. Varbūt tāpēc, ka dažas (man […]
Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi. Šoreiz par balto atmazgāšanu.
Vakardien man bija pārdomu pilna diena. No Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās apspriešanas pārsteigta uzzināju, ka SIA “Maxima” sevi esot pozicionējusi kā sociāli atbildīgu uzņēmumu. Un studenti par to esot pat kursa […]
Mea culpa mea culpa mea maxima culpa*
(Man nav vārdu, lai ko teiktu par Maximas traģēdiju, un to, ko pārdzīvoja cietušie, bojāgājušie un viņu ģimenes. Visdziļākā līdzjūtība!) Gribu rakstīt tikai par to, ko katrs mēs individuāli varam […]
Grafiti 