Mans septiņgadīgais bērns šorīt man pastāstīja par savu briesmīgo sapni. Viena valsts uzbrukusi otrai. Māja esot sabrukusi, un no tās nākuši ārā mākoņaini vāli, kas izrādījušies ļaunie gari. Pēc tam […]

kad es biju bērns (astoņdesmito gadu sākums), mūs biedēja klases audzinātāja; viņa stāstīja par briesmīgajiem amerikāņiem, kas tik ļoti nemīl bērnus, ka izgatavo smukas pildspalvas, kurās ieliek sprāgstvielas, un izmētā […]

Kad manam vecākajam dēlam bija pusotrs gads, es domāju, ka viņš ir ģēnijs: viņu interesēja tikai tās rotaļlietas, kas bij paredzētas bērniem no trīs gadu vecuma. Labi, labi, es sev […]

Negaidīti, bet šogad piedzīvoju klusākos, mierīgākos, dvēseliskākos Jāņus. Kādreiz man Jāņi nepatika … pareizāk sakot, man nepatika, kā svētkus svinu, un vienmēr pēc tiem izjutu mieles. Ar lielu prieku pievienojos Ilgas Reiznieces […]

Kāds sakars preambulai ar skolu? Neticami, bet ir – viens no spēcīgākajiem argumentiem topošās preambulas un arī jaunā mācību priekšmeta “Dzīvesziņas” aizstāvju mutē ir – tie, kas šīs ieceres kritizē, […]

Lai gan nekomentēt visu pēc kārtas ir brieduma pazīme, es tomēr nolēmu pateikt savas domas par preambulu. Galu galā, kaut kas tāds kā savas valsts Satversmes ievads nav gluži viss […]

Ceturtdien pirmoreizi aizsoļoju līdz SkeptiCafe. Šoreiz diskusija par bērnu vakcinēšanu. Patiesību sakot, mani mazāk interesē “pareizā atbilde”, bet gan – kā speciālisti par to runā. Nu labi, mani interesē pārblīvētā vakcinācijas kalendāra […]