Saviem laikiem (pirms 200 gadiem) homeopātiju varēja uzskatīt par progresīvu. Tajos laikos cilvēkus ārstēja atbilstoši uzskatam, ka slimības rada četru elementu (zeme jeb melnā žults, ūdens jeb flegma, gaisa jeb asinis un uguns jeb dzeltenā žults) nesabalansētība. Pats Hipokrāts ticēja, ka cilvēka dabiskie spēki spēj atgūt elementu līdzsvaru, un uzskatīja, ka ārstēšanai jāpalīdz ķermeņa dabiskajiem spēkiem. 18.-19. gadsimtā (Hānemaņa laikos) mediķi šo līdzsvaru mēģināja atgriezt ar vardarbīgu iejaukšanos, viena no maigākajām metodēm bija asins nolaišana. Citas metodes bija dedzināšana ar karstu dzelzi, kodināšana ar sārmu, brūču apstrāde ar arsēnu – nereti ar letālām sekām, kokvilnas šķiedru pabāšana zem ādas, ārstēšana ar preparātiem, kas izraisa vemšanu un caureju. Hānemans iebilda pret šo brutālo spīdzināšanu un centās radīt humānāku sistēmu, kas tolaik bija progresīvi – ja neārstē, tad vismaz nebendē. Faktiski, viņš atgriezās pie Hipokrāta sistēmas. Starp citu, Hānemans pats bija ļoti apdāvināts, vispusīgi izglītots cilvēks. Un šajā ziņā viņam pilnīgi piekrītu – ir daudz lielāka iespēja, ka cilvēks izveseļosies, lietojot homeopātiskos līdzekļus (kam nav ietekmes), nekā viņam nolaižot asinis vai zem ādas sastūķējot kokvilnas šķiedras, vai novārdzinot ar caureju (kam ir negatīva ietekme). Es domāju, jūs arī piekrītat. Hānemana atteikšanās no brutālajām metodēm tolaik prasīja lielu uzdrīkstēšanos, jo tolaik ārstu, kas nenolaida slimniekam asinis, uzskatīja teju par slepkavu.

Hānemans uzskatīja, ka jāstimulē cilvēka pašaizsardzības spējas, kas mācīja arī Hipokrāts, un viņš ieteica ārstēt ar nelielu kaitīgā preparāta devu “līdzīgs ārstē līdzīgu”. Savā dzīves laikā viņš gan izteica dažādas idejas, kādu brīdi viņš domāja, ka slimības izraisa kafija, pēc tam pārdomāja, ka vainīga tomēr nieze.

Interesanti, ka viens no pirmajiem, dubultaklajiem klīniskajiem testiem (1835. gadā) veikts tieši homeopātisku preparātu pārbaudē, un šis tests secinājis, ka homepātiskie preparāti nav efektīvi.

Jūs jautāsiet, kas tad īsti notika, kāpēc kādreiz progresīvā Hānemaņa homeopātija mūsdienās vairs nav progresīva? Jo kopš 200 gadiem zinātne ir ievērojami attīstījusies, bet homeopātija ir iestrēgusi laikā. Šāda iestrēgšana raksturīga daudzām kādreiz progresīvām idejām, ja sekotāji pārāk pieķeras šo ideju radītājiem un neļauj kritiski tās uzlūkot, tādējādi bremzējot attīstību. Arī Koperniks saviem laikiem bija ģeniāls, bet šodien mēs vairs nedomājam, ka Saule ir Visuma centrs.

Vēres:

A brief history of homeopathy, Irvine Loudon, J R Soc Med. 2006 Dec; 99(12): 607–610, pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1676328/

Sir Samuel Hahnemann and his Influence on Medical Thought. Sir JOHN WEIR, K.C.V.O., M.B., Ch.B., Proceedings of the Royal Society of Medicine 24, 1933, https://journals.sagepub.com/doi/pdf/10.1177/003591573302600603e