Lasot ziņās, kā pieaug saslimstība ar COVID19, mēs kļūstam bažīgi. Pieaug neuzticība valsts iestāžu darbam: kāpēc atļāva maratonu, kāpēc neslēdz skolas?

Te ir ļoti labs “špikeris”, kas izstrādāts, apkopojot zinātnisko rakstu atziņas par COVID19 izplatītāja SARS-CoV-2 pārnesi. To izpētot, ikviens var pats saprast, ko darīt un ko nedarīt.

Piemēram, ārtelpās pat pie liela cilvēku blīvuma ir maza iespēja inficēties. Ja lieto maskas un nepieļauj ilgstošu drūzmēšanos, risks ir niecīgs.

Toties braucot ar darba kolektīvu autobusā ekskursijā, bez maskām, čalojot, uzdziedot, risks ir ļoti liels (ilgstoša saskarsme, bez maskām, slikta vēdināšana, liels cilvēku blīvums). Par īslaicīgu saskarsmi uzskata tādu, kas ilgst mazāk kā 15 minūtes.

Darba kolektīvos, kur lieto maskas, ir laba ventilācija, mazs cilvēku blīvums, ir neliela iespēja inficēties.

Arī stratēģija, ka skolās ir mazāks bērnu blīvums, daļai bērnu uz maiņām mācoties attālināti, ir pareiza. Laba ir arī tā saucamā klāsteru stratēģija – ierobežojam nevis visus, bet tikai tur, kur atrasts infekcijas perēklis. Tāpēc profilaktiski arī svarīgi, ka skolēnu klases savstarpēji netiekas – ja perēklis rodas vienā klasē, pārējās ir mazāk apdraudētas. Darba devējiem un organizāciju vadītājiem vērts iepazīsties ar Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem darba vides organizēšanā.