Pozitīvā domāšana
Beidzot visas norādes liecina par to, ka man nepieciešams apgūt pozitīvās domāšanas mākslu. Tie, kas to jau māk, var tālāk nelasīt. Atzīšos: es nemāku. Iespējams, kāds, kas pazīst manu smaidīgo […]
Category Archives: Teicamnieces sindroms
“Otello” no perfekcionistes viedokļa
Līdz šim es domāju, ka “Otello” ir par greizsirdīgu vīru, kas nožņaudz sievu. Nedomāju, ka luga kaut kādā ziņā varētu attiekties uz mani, tāpēc vienīgais iemesls, kāpēc aizgāju uz “Otello” […]
Bel far niente
Jeb – nekā nedarīšanas skaistums. Šobrīd lasu Elizabetes Gilbertes “Ēd, lūdzies, mīli” – tas ir kā runāt ar cilvēku, kuru Tu tik labi pazīsti, kā sevi pašu. Šīrīta saruna bija […]
Humānā pedagoģija un apdāvinātie bērni
Mani meklējumi humānās pedagoģijas lauciņā noveda pie interesanta raksta par apdāvināto bērnu jūtīgumu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka humānā pedagoģija der ikvienam bērnam, bet īpaši nepieciešama tā ir apdāvinātajiem bērniem, jo […]
Teicamnieces sindroms
Šoreiz par teicamnieces (-ka) sindromu. Tas ir kaut kas tāds, kas traucē dzīvot man, un šķiet – ne tikai man, tāpēc ir vērts par to parunāt. Es to turpmāk dēvēšu […]
