Šodien jau atkal Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konsekventi un brutāli ignorē LGBT cilvēku tiesības justies droši un aizsargāti. Latvija saka, ka tai svarīgas ir visas ģimenes, bet tā nav taisnība

Mozaīka

Es mīlu savu vīru.

Mēs esam laimīgi precējušies. Mums ir trīs bērni.

Es zinu, ka vienā brīdī dzīve var saļodzīties. Un es zinu, ka tajā brīdī mans vīrs rīkosies manā vārdā un manās interesēs. Es to zinu, jo tā ir bijis. Es negaidīti un neparedzēti nokļuvu slimnīcā. Vīrs rīkojās manā vietā. Ar ārstu apsprieda ārstēšanu, prognozes, iespējas, sekas. Vīrs rūpējās par bērniem.

Kritiskās situācijās ģimenei ir milzīga loma, tā ir kā drošības spilvens.

Diemžēl, ne visiem ir laimīgas ģimenes. Ne visiem izdodas satikties, vai, ja satikušies, saglabāt mīlestību un cieņu vienam pret otru. Gadās visādi.

Bet ir cilvēki, kam izdevies satikt otru. Viņi mīl viens otru, viņi veido ģimeni, bet valsts to neatzīst. Kristiskās situācijās viņi nevar pārstāvēt viens otra intereses. vai vismaz, lai kaut ko nokārtotu, tas ir dārgi un sarežģīti. Viņi var kopā audzināt bērnus, bet krīzē var zaudēt iespēju rūpēties pr bērniem.

Es runāju par viendzimuma pāriem.

Un es nesaprotu, kā tas, ka valsts neatzīst viņu ģimenes, stiprina manu ģimeni.

Visvairāk mani pārsteidz tas, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šo jautājumu pat nevirzīja uz izskatīšanu Saeimā. Arī mans paraksts ir starp tiem desmit tūkstošiem, kuriem šī komisija uzspļauj.