Vai svešs vīrietis drīkst piepeši novilkt sievietei apakšbikses un ar roku aizskart kaunuma lūpas?

“Kas tas par jautājumu?“, jūs teiksiet. “Protams, nē“.

Bet, ja šis vīrietis ir ārsts?

Kad pirms pieciem gadiem ASV skāra “Me too” vilnis, ko izraisīja Veinstīna skandāls, Latvijā to apsprieda, tomēr neviens gadījums klajā arī nenāca. Vai tāpēc, ka šādu gadījumu gadījumu pie mums nebija? ASV vienas sievietes liecība par ievērojamā filmu producenta Veinstīna seksuālo uzmākšanos izsauca lavīnveidīgu reakciju – nu jau ap 80 sieviešu viņu apvaino dienesta stāvokļa izmantošanā, seksuāli uzmācotes vai spiežot uz negribētām seksuālām attiecībām. Starp šīm sievietēm ir arī Holivudas zvaigznes – Uma Tūrmane, Gvineta Paltrova, Madonna, Keita Blānšeta. Apsūdzības sniedzas līdz pat 70. gadiem. Rezultātā ir izjukusi producenta līdz šim lieliskā karjerā, bet pats nonācis uz apsūdzēto sola, un šobrīd Veinstīns ir cietumā, lai izciestu sodu par izvarošanu.

Mūsu veinstīns izrādījās ārsts, par kuru sūdzības bijušas jau pirms desmit gadiem, kā to atklāja vairāku ReBaltica un Latvijas Radio žurnālistu kopīgi paveiktā izmeklēšana*. Jaunākā sūdzība par ārstu iesniegta pērn rudenī:

“Es apgūlos, viņš taustīja vēderu. Tad strauji pavilka manus legingus un apakšbikses un iebāza man apakšbiksēs roku, pieskaroties intīmajām vietām”**.

Ne pirms 10 gadiem, ne pērn rudenī ne Veselības inspekcija, ne policija, kur cietušās griezās, neatrada iespēju ārstu sodīt, lai gan seksuāla rakstura darbības atpazina. Veselības inspekcija atzīst, ka ārsts ir ar pacienti nesaskaņoti veicis izmeklēšanu, bet nesoda, ignorējot, ka nesaskaņotā izmeklēšana skārusi dzimumorgānus. Policija aizbildinās, ka nav bijusi pretošanās. Krimināllikums kā seksuālu vardarbību klasificē arī gadījumus, kad seksuāla rakstura darbības veiktas pret cietušā gribu, izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo.

Tagad, pēc žurnālistu publicētajiem faktiem, policija ir atjaunojusi krimināllietu, Veselības ministrs rosinājis pārbaudi Veselības inspekcijā un aicinājis Latvijas Ārstu biedrību izstrādāt principus seksuālās izmantošanas novēršanai. Veselības inspekcijas vadītāja solījusi pārmaiņas labākā pacientu tiesību aizstāvībā. Iekšlietu ministre sola pārmaiņas šādu noziegumu atpazīšanā un attieksmē pret varbūtējiem upuriem.

Kāpēc līdz šim pārkāpumi “palaisti” vaļā un atbildīgās iestādes nav pārtraukušas ārsta nelikumīgās darbības? Vai problēma ir normatīvajos aktos, vai arī amatpersonu spējā atpazīt pārkāpumu un normatīvo aktu prasības piemērot? Un vai Veselības inspekcijas vadītājas nomaiņa šo situāciju uzlabotu, vai vajadzīgs kaut kas vēl?

Manuprāt, ir jāsāk ar apzināšanos, ka problēma eksistē. Beidzot jāsaredz zilonis istabā, un jāmācās izrādīt empātiju pret cietušo, nevis seksuālo izmantotāju. Šajā ziņā nepieņemami ir amatpersonu un ārstu izteikumi, piesaucot “nevainīguma prezumpciju” pret ārstu, par ko sievietes sūdzējušās, bet neglaimojoši izsakoties par sieviešu nodomiem, liekot manīt, ka varbūt viņas melo, atriebjas ārstam par neatbildētu mīlestību, pārprot ārsta rīcību, gļēvi padevušās, nevis aizstāvējušās.

Esmu skeptiska, kā pie pašreizējās amatpersonu un speciālistu izpratnes seksuālās izmantošanas jautājumos veiksies ar atkārtotām pārbaudēm un izmantošanas novēršanas vadlīnijām. Ļoti ceru, ka šajos procesos atbildīgās iestādes iesaistīs arī kompetentus ekspertus, lai pēc laika nepamostos tai pašā peļķē, kur tagad sēžam. Runājot Einšteina vārdiem, mēs nevaram atrisināt problēmas, izmantojot to pašu domāšanas veidu, kas šīs problēmas radījušas.

Ļoti nepieciešama mediķu un speciālistu izglītošana, lai viņi atpazītu seksuālo izmantošanu un vardarbību, kā arī spētu izrādīt empātiju varbūtējam upurim, apzinoties, ka upuris piedzīvojis traumu un ne visas lietas ir pierādāmas. Protams, ir arī nepatiesas apsūdzības, bet šādu gadījumu skaits ir niecīgs. Dati rāda, ka tikai 2-6% no visu apsūdzību kopskaita izvarošanā Eiropas valstīs un ASV ir uzskatāmi par nepamatotiem***.

Runājot par izglītību un “mūsdienu paaudzes īpatnībām”, gribu atgriezties pie Tikumības grozījumiem, kurus Saeima pieņēma pirms pieciem gadiem un kas ievērojami ierobežo jaunās paaudzes un arī viņu pedagogu izglītošanu par atļauto un neatļauto seksuālo uzvedību****, kā arī rīcību seksuālās vardarbības gadījumā. Bez nopietnām izmaiņām izglītības saturā mēs turpināsim uzturēt tos pašus stereotipus un aizspriedumus, un turpināsies cietušo bezpalīdzība, ko varējām novērot mūsu pirmā veinstīna lietā.

*Vajadzēs noģērbties, Re:Baltica, Latvijas Radion, Justīne Savitska, Sanita Jemberga

**Raidījums: Ņikiforenko paciente sūdzējusies jau oktobrī. Veselības inspekcija ārstu nesoda, De Facto, Apollo

***Here’s the truth about false accusations of sexual violence, Lisa Lazard, The Open University

****Saeima atbalsta pretrunīgi vērtētās normas par tikumisko audzināšanu skolās, LSM