Kāpēc par to? Jo man šķiet, ka tā ir viena no mūsdienu cilvēka nelaimēm – sāta sajūtas trūkums. Nešaubieties ne mirkli, es jums sajaukšu galvu ar šķietami nesalīdzināmām lietām, jo sāta sajūtas trūkumu var attiecināt uz visu – ēšanu, ķimikāliju lietošanu, modi. Un sāta sajūtas trūkums rada ne vien veselības problēmas, bet arī pārmērīgu resursu patērēšanu, kas nu jau apdraud nākamo paaudžu izredzes.

Agrāk cilvēkiem nebija tik ļoti jākaujas ar sāta sajūtu –  lai nodrošinātu minimālo – ēdienu, pajumti un apģērbu, viņam vajadzēja ļoti pūlēties. Kad to ieguva, viņš atpūtās. Tāpat kā lauva. Kad paēdis, guļ. Vēders tukšs, iet medībās. Bet, kā zinām no vēstures, augstmaņiem, kam resursu bija vairāk, arī nereti problēmu bija vairāk, tas ir, ar plītēšanu, lieko svaru, pasakainām izvirtībām. Tā kā – diezvai vai agrāk cilvēkam ar to sāta sajūtu bija labāk, vienkārši nebija pārpalikuma.

Vēl nekad tā nav bijis, ka tik lielai cilvēku daļai paliek pāri tik daudz līdzekļu pēc minimālo prasību apmierināšanas. Arī Latvijā – pēc Pasaules Bankas klasifikācijas, mēs ierindojamies pasaules augšgalā – mēs piederam pie valstīm ar pasaulē augstākajiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju. Latvijas problēma ir tā, ka, salīdzinot ar citām augsti attīstītām valstīm, mums ir lielāka ienākumu nevienlīdzība (GINI index), kas rada sociālo spriedzi un tāpēc arī lielu nabadzīgo cilvēku daļu, kam ir grūtības apmierināt arī pamatprasības (ēdienu un pajumti). Un tomēr. Mēs dzīvojam krietni labāk kā lielākā daļa pasaules. Un tāpēc sāta sajūta jau ir svarīga.

Zinātnieki diskutē, vai aptaukošanās ir vai nav atkarība. Kamēr viņi diskutē, skaidrs ir viens, ka aptaukošanās pamatcēlonis ir tas, ka cilvēks ar pārtiku uzņem vairāk enerģijas kā patērē. Kāpēc viņš to dara? Kāpēc nav sāta sajūtas? Kāpēc garšīga ēdiena pieejamība liek mums apēst vairāk?

Nereti, runājot par kādu produktu kaitīgumu, izskan iebilde, ka ja kaitīgs – kāpēc nav aizliegts? To jau pateica vecais, labais Paracelzs: indi no zālēm atšķir deva! CocaColu sākumā ražoja pudelēs, kurās ietilpa 177 ml (6,5 unces) dzēriena.  Ja kolu dzertu uz svētkiem reizi mēnesī tās vēsturiskajā iepakojumā – diez vai kāds satrauktos par tās ietekmi uz veselību. Problēma ir colas dzeršana katru dienu krietni lielākā devā (pat kafejnīcās vari izvēlēties starp 0,2 l, 0,3 l un 0,5 l porcijas lielumu). Kola kā ūdens aizvietotājs.

Tas pats ir par zālēm. Antibiotikas glābj cilvēku dzīvību – agrāk, bez tām, plaušu karsonis bija dzīvībai bīstama saslimšana. Bet šobrīd, kad dažs ārsts tās izraksta pie katra bronhīta un drošībai pat pie saaukstēšanās, un lopkopji pat mazās devās dod lopiem labākai augšanai, nopietna problēma ir baktēriju augošā izturība pret antibiotikām. Vakcīnu izgudrošana lielai cilvēces daļai glāba dzīvību, pasargājot no tādam saslimšanām kā bakas, poliomelīts, trakumsērga. Bet vai tiešām tā ir panaceja pret ikvienu infekcijas slimību? Nereti diskusijas par medicīnu aiziet galējībās – ja apšaubi pārmērīgas vakcinēšanās lietderību (ASV bērns līdz gada vecumam saņem 26 vakcīnas!), tad ej mežā un dzīvo būdiņā. Lai gan svarīgākais, kas būtu nepieciešams: mērenība. Izvērtēt katras vakcīnas lietderību, apzinoties, ka katrai no tām ir arī savas blaknes. Diemžēl, ja šo mērenību neievēro speciālisti, to sāk paši pēc sava prāta tulkot nespeciālisti, un tas jau kļūst bīstami.

Kāpēc lauksaimnieki tik viegli izmanto pesticīdus?  Mums patīk lētāka pārtika, un tas šķiet tik ērti – nomiglo, un viss, cik daudz darba (un naudas) var ietaupīt! Ilgtermiņa sekas tieši tā arī saucās – ilgtermiņa, tās notiks kaut kad, bet ne šodien, un tāpēc šodien tās neinteresē. Tas pats ir ar daudzām pārtikas piedevām – tās domātas, lai produkts būtu lētāks un stāvētu ilgāk. Tās piedāvā ērtumu šodien.

Vēl interesantāk sāta sajūtas trūkums izpaužas mantu sagādē. Cik mums vajag kurpju pāru, lai staigātu? Un cik vajag kurpju pāru, lai sabiedrības dāma izrādītu savu kurpju kolekciju?

Cilvēkiem patīk ērtības. Cilvēkiem patīk viegli ceļi. Droši vien tāpēc sāta sajūta klusē. Kā es tieku galā ar savu sāta sajūtu vai tās trūkumu? Mācos. Un piedomāju par Maslova piramīdu. Par to es kādreiz uzrakstīšu. Jo, manuprāt, cilvēki ar labu sāta sajūtu ir laimīgāki un Maslova piramīdai tur ir sava loma.