mazliet haotiski par meliem un nepieciešamību paklusēt

kad es biju bērns (astoņdesmito gadu sākums), mūs biedēja klases audzinātāja; viņa stāstīja par briesmīgajiem amerikāņiem, kas tik ļoti nemīl bērnus, ka izgatavo smukas pildspalvas, kurās ieliek sprāgstvielas, un izmētā pa ceļu; bērns iet, atrod, sāk rakstīt un sprāgst

un viņi arī vērtīgiem pārtikas produktiem taisa ļoti neglītus iepakojumus, bet indēm – ar mikimaušiem un tā, un bērns grib pagaršot un nomirst

kad es paaugos, man šķita, ka šie atmiņu miglā izplūdušie stāsti ir bijuši tikai manās fantāzijās (jo tā taču nevar melot!)*

tomēr kāds cits stāsts man tos atsauca atmiņā – sievietes stāsts par trīsgadīgu bērnu, ko ukraiņi situši krustā … to pārraidīja Krievijas telekanālos, bet izrādās, ka šim stāstam nav nekādu pierādījumu … tomēr, šim stāstam ir tieši tāda pati ietekme kā manas bērnības stāstiem – “karotītes vēlāk atradās, taču rūgtums palika

bet es jums atklāšu vēl vienu detaļu – vēlāk uzzināju, ka mana klases audzinātāja bija augsta ranga kompartijas darboņa tuva radiniece

Šobrīd, klausoties notikumos par Ukrainu, mani izbrīna tas, cik daudzi cilvēki Latvijā saka – gan jau ukraiņi paši to izraisījuši, mēs neko nevaram zināt, nedrīkst vainot tikai vienu pusi. Nevar taču tā būt, ka Krievijas mediji tā melo! Tur noteikti ir lielais ASV pirksts un intereses, ko mēs tur jaucamies iekšā? Un vispār, tādai mazai tautiņai kā mums jāstāv klusu, kamēr lielie ecējas, lai nesamin.

Labi gan, ka man pašai padomju gadi ir labā atmiņā. Cik atceros, ikviens padomju pilsonis, kas protestēja pret padomju varu, tika apvainots sadarbībā ar rietumiem. Oktobrēna vecumā es brīnījos, kāpēc nabaga amerikāņi un rietumvācieši, kas dzīvo tik briesmīgā apspiestībā, netaisa revolūciju un nepievienojas draudzīgajai PSRS saimei, kur dzīve rit tik priecīgi un labi. Un tieši tāpēc bija vairāk kā skaidrs, ka ikvienu, kas saceļas pret padomju iekārtu, savā varā ir noķēruši rietumi, jo kāpēc gan lai cilvēks laimīgajā padomju zemē pret to saceltos un iebilstu? Tai pašā laikā – laimīgās sejas un brīvprātīgās darbaļaužu  runas maija demonstrācijās tika iepriekš iestudētas (un neapgalvosiet man pretējo – mani arī mēģināja pierunāt)

Šobrīd ilūzija par laimīgo padomjzemi ir izplēnējusi (lai gan – brīžiem šķiet, cilvēku atmiņās tā atgriežas), bet paņēmiens – jebkurā nepatikā pret pastāvošo kārtību vainot rietumus, ir labi saglabājies. Nevar būt, ka ukraiņi paši rīko savā zemē revolūciju, kāds to noteikti no malas ir iniciējis. Vai kāds brīnums, ka Kremļa retorikā saglabājas PSRS labākās tradīcijas, ja pats prezidents nāk no VDK** aprindām? Tieši tāpēc šobrīd Krievijā ierobežo sociālos tīklus un aizliedzot reklāmas, apgrūtina neatkarīgo TV kanālu izdzīvošanu, jo patiesībai kā īlenam vienmēr ir tieksme izlīst no maisa. Totalitārā valstī, kas barojas no meliem, nevar pastāvēt režīma nerecenzēti informācijas avoti.

Mēs Latvijā ļoti bieži esam neapmierināti par to, ka daudzi rietumos un, protams, arī austrumos nevēlas atzīt Latvijas okupāciju 1940. gadā. Latvija esot  anektējusies labprātīgi, Latvija nesacēlās, K.Ulmanis pats parakstīja visus papīrus “Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās“. Vēsturnieki saka – visticamāk, viņš to darīja, jo cerēja – labprātīgi piekrītot un neiebilstot, savu tautu un sevi pasargās no kara un agresijas. Tomēr – kādi maldi! Vēlāk sekojošās represijās pusgada laikā gandrīz vienu procentu Latvijas iedzīvotāju arestēja vai izsūtīja, un trešā daļa no represētajiem tika nošauti vai gāja bojā. Bet viņu mājās un dzīvokļos iemitinājās ienācēji.

Tomēr par Latvijas iespēju sacelties pret “labprātīgo aneksiju” vēsturnieki ir vienisprātis – diez vai tas būtu ļāvis saglabāt neatkarību, bet tas būtu daudz labāk ļāvis Latvijai skaidrot savu vēlmi pēc neatkarības. Tas būtu vēlāk trumpis Latvijas neatkarības aizstāvju rokās.

Tas nu tā … mazliet haotiski par meliem un nepieciešamību paklusēt un neiejaukties

tilts uz bernibu 2

 

*Izrādās, tās nav tikai manas atmiņas 

** VDK – Valsts drošības komiteja, jeb КГБ – Комитет государственной безопасности

One response to “mazliet haotiski par meliem un nepieciešamību paklusēt

  1. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #8 (21.07.-27.07). | baltais runcis·

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s