Ceturtdien pirmoreizi aizsoļoju līdz SkeptiCafe. Šoreiz diskusija par bērnu vakcinēšanu. Patiesību sakot, mani mazāk interesē “pareizā atbilde”, bet gan – kā speciālisti par to runā. Nu labi, mani interesē pārblīvētā vakcinācijas kalendāra pamatotība. Skaidrs, ka pret smagajām infekcijas slimībām vakcinācija ir nepieciešama. Satraucošākais ir tas, ka šobrīd pretvakcinācijas kustības vēršas plašumā, un bērnu triekas gadījumi parādās arī Eiropā. Kāpēc? Manuprāt, viens no iemesliem ir pārāk blīvais vakcinācijas kalendārs (bez sakarīga pamatojuma) un un mediķu grūtības runāt ar jautājumus uzdodošu sabiedrību (mediķi ļoti nelabprāt par vakcīnām runā).

Kad es mācījos skolā, uzdot jautājumus bija sliktais tonis. Arī universitātē. Lekcijā bija jāklausās un jāpieraksta, nevis jāseko stāstītajam līdzi un jāprāto. Jautājumus, lūdzu, pasniedzējiem uzdodam tikai lekcijas beigās, un tad arī esi sliktais, jo visi nesas starpbrīdī. Vai tiešām šīs tradīcijas ir vienkārši aizķērušās? Mēs mācām vecākiem, ka bērniem nedrīkst vienkārši pavēlēt, vajag skaidrot. Tomēr attiecībā uz pieaugušiem cilvēkiem mediķi (ne visi, bet daļa) nereti uzstāj uz to, ka viņiem ir vienkārši jātic. Un, kas ir dīvainākais, arī pro- vakcinēšanās argumenti brīžiem ir visai dīvaini un nepamatoti, kas veselīgi domājošam cilvēkam šķiet pamatots iemesls apšaubīt arī pārējo.

Varbūt laika trūkuma dēļ mediķi nemaz nevēlas iedziļināties jautājuma būtībā, jo viņiem vakcinēšanās nepieciešamība šķiet pašsaprotama. Tāpēc, lūdzu, jautājumus neuzdodam. Ja pacients vai pacienta vecāks uzdod jautājumus par vakcinēšanās nepieciešamību, mediķi paliek ļoti steidzīgi un runā nelabprāt. Uz šī fona pseidozinātnieki ir ieguvēji: jo viņiem ir laiks aprunāties un pamatot savu viedokli, izvirzīt (arī nepamatotus) argumentus, pabiedēt ar faktiem (dažreiz no pirksta izzīstiem). Jocīgākais ir tas, ka arī vakcinēšanās aizstāvju argumenti nereti neiztur kritiku.

Piemēram. Lielākā daļa šo argumentu izskanēja arī SkeptiCafe, bet citi dzirdēti iepriekš.

• Tie, kas izvēlas nevakcinēties, šo informāciju uzzinājuši cālis elvē, beiguši gūgles akadēmiju un pieņem lēmumus, apspriežoties ar kaimiņieni. Uz manu aizrādījumu par to, ka jautātāja nonievāšana neveicina dialogu, un to, ka es zinu ģimeni, kur vecākiem ir augstākā eksaktā izglītība un lēmums nevakcinēt bērnus pieņemts, apspriežoties ar vairākiem mediķiem, ārste pauž nožēlu par šīs ģimenes izvēli. Piedodiet. Tas nav dialogs. Un tās nav atbildes. Tā ir jautātāja demonizēšana, kas aizver durvis uz ieklausīšanos.
• Kāpēc vecāki tik ļoti nemīl savus bērnus un izvēlas viņiem likt ciest, slimojot ar infekcijas slimībām? Tas patiešām ir visai dīvains arguments, jo saprātīgas grūtības bērniem netraucē, tieši otrādi, viņus nostiprina. Gan skolā, gan sportā, gan pārgājienos, arī mājās, pildot ikdienas pienākumus, būs grūtības. Cilvēks, kas bērnībā iemācījies pārvarēt grūtības saprātīgās devās, būs nostiprinājis savu pašapziņu un tiks ar tām galā arī kā pieaugšais. Vecāki, kas mēģina pasviest spilvenu zem bērna dibena jebkurā dzīves situācijā, patiesībā bērniem kaitē un neļauj izaugt. Tāpēc lūdzu, atgriezīsimies pie sākotnējā uzstādījuma: vakcinēšanās pret smagajām infekcijas slimībām. Pret tādām, kas ar lielu varbūtību var atstāt postošas sekas uz tālāko bērna dzīvi (tostarp – pārtraukt to). Un nākamais – kādi kritēriji nosaka smagās infekcijas slimības? Varbūt jūs teiksiet, ka šādi pārspriedumi par grūtībām neattiecas uz slimošanu? Attiecas gan. Piemēram, pārcentīga antibiotiku lietošana ir kaitīga.
• Kādai pret bērnu infekcijām nepotētai sievietei viņas bērnība šķita traumatiska pieredze, nepartraukta slimošana, rezultātā viņa pārmet saviem vecākiem par viņu izvēli nepotēt. Manā bērnībā pret cūciņām, masalām, vējbakam nepotēja, visas godīgi izslimoju, nekādu traumu neatceros. Iesaku drīzāk meklēt atbildes ar psihologa palīdzību, kāpēc cilvēks vēlas vainot vecākus par savu bērnību.
•  Zinātnieki nemelo. Pardon. Tie gan ir reti izņēmumi, bet ir zinātnieki, kas melo gan un pat pamanās publicēties prestižos žurnālos. Bet arī godprātīgie zinātnieki nav nekļūdīgi, un pieredzei uzkrājoties, teorijas mainās. Kad dzima mans bērns, es brīnījos, kāpēc tikko dzimušais jāpotē pret B hepatītu. Šobrīd jaundzimušos pret B hepatītu potē izņēmuma gadījumos. Ja viss bija tik nevainojami un pamatoti, kāpēc tādas izmaiņas? Publikācijām zinātnē ir tendence fokusēties uz pozitīviem rezultātiem, tas ir, raksts ar pozitīvu rezultātu biežāk tiks pie publicēšanas. Raksts par atklātiem kaitējumiem drīzāk tiks pakļauts negantai izvērtēšanai un mēģinājumiem diskreditēt. Starp citu, ir zinātnieki, kas uzskata, ka vakcīnas nav panaceja gripai. Tā kā, lūdzu, nevajag zinātniekus iecelt Dieva kārtā, kas pauž tikai vienu, pareizo viedokli.
• Jautājumu “aizmiršana”. Iespējams, vienkārši nepietika laika. Bet nereti nepatīkami jautājumi tiek aizmirsti, skaldot matus par citiem argumentiem. Vismaz es tā arī nedzirdēju atbildi, kāpēc nepieciešams  vakcinēt visus bērnus Latvijā pret rota vīrusu.
• Kā ar blaknēm? Pie šī jautājuma mediķi saraujas. Starp citu, kad vakcinējāt savus bērnus, vai jums mediķis izskaidroja blaknes un kādi simptomi liecinātu par problēmām? Neatceros, ka mani kāds par to būtu informējis Dzemdību namā. Bet tas ir svarīgi, jo tikai zinot iespējamos sarežģījumus, varam uz tiem laikus reaģēt.
• Kā ar piedevām? Vakcīnu piedevas nav nevainības kalngals, tieši tāpēc šis ir visai nepatīkams jautājums. Agrāk vakcīnās izmantoja dzīvsudrabu, šobrīd, vismaz Latvijā, to neizmanto, bet citās valstīs izmanto gan (jo tā ir lētāk). Un, lūdzu, nevajag apgalvot  cilvēkiem, ka tas ir kaut kas nekaitīgs. Man ir svarīgi, ka vakcīnu sastāvu nenosaka lētums, bet gan vēlme mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz bērnu.
• Potējoties pret vējbakām, mēs ietaupām valsts budžetu. STOP! Es tomēr vēlos izvēli, kas ir labāka manam bērnam.

Kāpēc šādi argumenti ir kaitīgi? Jo tie liek domāt, ka to paudējam ir arī “slēptā dienaskārtība”, ko viņš nevēlas atklāt. Vismaz par farmācijas firmu ietekmi neviens nešaubās. Tāpēc ir ļoti būtiski izturēties pret jautātājiem ar cieņu un atbildēt pēc būtības. Ir, protams, arī labi piemēri. Pirmkārt, man paldies SkeptiCafe, kas rīko diskusijas. Un – Slimību novēršanas un profilakses centrs ir sagatavojis materiālu vecākiem, kuru es varu ieteikt. Varbūt uz visiem jautājumiem neatbild, bet uz vairumu gluži labi. Tomēr par vakcīnu sastāvu gribētu gan uzzināt vairāk.