Turpinu lasīt “Ēd, lūdzies, mīli”. Esmu tikusi līdz Indijai, un viena nodaļa grāmatā mani patiešām aizkustināja un sasmīdināja. Par pļāpīgo Lisu, kas nolēma atlikušo laiku ašramā (indiešu klosteris) klusēt un […]
Jeb – nekā nedarīšanas skaistums. Šobrīd lasu Elizabetes Gilbertes “Ēd, lūdzies, mīli” – tas ir kā runāt ar cilvēku, kuru Tu tik labi pazīsti, kā sevi pašu. Šīrīta saruna bija […]
Mani meklējumi humānās pedagoģijas lauciņā noveda pie interesanta raksta par apdāvināto bērnu jūtīgumu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka humānā pedagoģija der ikvienam bērnam, bet īpaši nepieciešama tā ir apdāvinātajiem bērniem, jo […]
Šoreiz par teicamnieces (-ka) sindromu. Tas ir kaut kas tāds, kas traucē dzīvot man, un šķiet – ne tikai man, tāpēc ir vērts par to parunāt. Es to turpmāk dēvēšu […]
Šodien nolēmu pameklēt internetā ko vairāk par humāno pedagoģiju. Mana interese sākās pavisam vienkārši: manī ir izteikta nepatika pret padomju bērnudārzu un skolu. Tāpēc, domājot par saviem bērniem, sāku meklēt […]
Šodien es biju uz Versaļas kodu Dailes teātrī. Interesanta izrāde. Pirmais cēliens mani garlaikoja. Plakans. Tik tālu no tā, kas mani interesē. Mani mocīja miegs. Nolēmu, ka man nepieciešams uzmundrinājums […]
Grafiti 