Bioloģiskās lauksaimniecības piekritēj, baidies: universitātes fizikas profesors Rihards Mullers izsaka pieņēmumu, ka dabiskos augos esot daudz vairāk kancerogēno vielu, ko augi ražo savai aizsardzībai, kā sintētiskajos pesticīdos. Konvenciālajā lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi aizsargājot augus un tapēc augiem neesot jāražo savas aizsargvielas. Sintētiskajiem pesticīdiem pirms izmantošanas veic riska izvērtējumu, tāpēc konvenciālājā lauksaimniecībā audzētie augi cilvēku pārtikā esot daudz drošāki. Šo pieņēmumu Mullera kungs balsta sava drauga Brjūsa Ames pētījumos, kas tika publicēti pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

Bet vari arī nebaidīties, jo es uzskatu, ka šis  pieņēmums ir aplams, un tūlīt paskaidrošu, kāpēc.

1. Brjūsa Ames teorija balstās viņa testa metodes sagādātos pētījumos. Viņa testa metode in vitro (mēģenē) tiek izmantota, lai noteiktu, vai vielai piemīt potenciāls raisīt šūnās mutācijas, tas ir, varbūt izsaukt vēzi. Tomēr šī metode nav pierādījums – tā ir tikai skrīninga veida metode, kas dod norādījumus tālākai drošības pārbaudei, un var uzrādīt gan falšu pozitīvu, gan negatīvu rezultātu (ticamība esot 50-70%). Metodes mēģenēs ir daudz lētākas kā eksperimenti ar dzīvniekiem, tāpēc tās plaši izmanto, bet to pierādījumu līmenis ir nepietiekams – par to rakstīju pirms kāda laika “Vides vēstīs” (1 pesticīdu drošības līmeņi, 2 pesticīdu drošības līmeņi). Pesticīdu gadījumā neviens ētisku apsvērumu dēļ neveic klīniskos testus, tāpēc spriedums par drošību tiek pamatots ar mazāk drošiem pierādījumiem. Tikai tad, kad par drošu atzītais pesticīds ir kādu laiku lietots, parādās gadījumu izpēte, kohortu pētījumi, un nereti sākotnēji “drošais pesticīds” tiek aizliegts. Rūpnieciski izmantoto ķīmisko vielu un pesticīdu riska norvērtējums ir kā puzle, kur tikai saliekot kopā daudzus mazus gabaliņus (daudzus, dažādus testus un pētījumus, modelēšanu), mēs iegūstam kopainu.
2. Brjūsa Ames pētījums (Ames, 1990) publicēts pirms gadsimta ceturkšņa, un tas ir ļoti daudz citēts. Tātad, nav aizmirsts nebūtībā, tomēr mūsdienu pētījumos par konvencionālo v. bioloģisko pārtiku viņa teorija vairs netiek virzīta. Varat palasīt apjomīgo Stenfordas metaanalīzi (Smith-Spangler, 2012), un kuru atsaucas gan konvencionālās, gan bioloģiskās pārtikas aizstāvji. Acīmredzot šī teorija par “dabiskajiem kancerogēniem”, kas augos ir tikpat bīstami kā sintētiskie, nav izturējusi tālākās pārbaudes, un varam būt droši, ka ieinteresētajai pusei, kas būtu finansējusi šādus pētījumus, ir gan nauda, gan motivācija. Šķiet, Ames nespēja pieņemt, ka viņa “bērna” Ames testa rezultāti ir pozitīvi gan augu “kancerogēniem” gan sintētiskajiem pesticīdiem paša testa metodes ierobežojumu dēļ, un, manuprāt, Ames kļūdaini secināja (atceraties pierādījumu līmeni!), ka viņa testa rezultāti ir pietiekams pierādījums tam, ka sintētisko pesticīdu klātbūtni pārtikā nevar vainot ļaundabīgo audzēju izraisīšanā. Jebšu veidojas absurda situācija -testi rāda, ka arī mūsu dabiskā, gadsimtiem ilgi ēstā pārtika ir tikpat kancerogēna. Tāpēc, Ames prāt,  kas cits vainojams ļaundabīgo audzēju pieaugumā. Ir gana daudz cilvēku, kas piekrīt B.Ames tēzei, ka nevis pesticīdi, bet gan mūsu dzīvesveids, smēķēšana, aptaukošanās vien izraisa vēzi. Lai gan šiem faktoriem ir svarīga loma vēža ģenēzē, pasauli veido mozaīka, un pesticīdus nav pamata aizmirst. Šobrīd ir daudz pētījumu, kas liecina par saikni stapr pesticīdu izmantošanu un ļaundabīgo audzēju rašanos. Varu ieteikt nopietnu Pasaules veselības organizēcijas uzdevumā veiktu metaanalīzi (Bergman, 2012), kas norāda, ka sintētiskajām ķīmiskajām vielām, tostarp, pesticīdiem, var būt ļoti svarīga loma ļaundabīgo audzēju sastopamības pieaugumā. Kāpēc es runāju varbūtības izteiksmē? Jo ētisku apsvērumu dēļ klīniskie testu nav iespējami.
3. Un atļausiet pasmaidīt par FDAs garantēti drošo pesticīda novērtējumu – kāpēc ik pa brīdim aizliedz kādu pirms tam par drošu atzītu pesticīdu? Piemēram, EPA (ASV Vides aizsardzības aģentūra)  šobrīd apsver domu aizliegt ASV plaši izmantoto hlorpirofosu. Kalifornijas EPA aizliedz lietot neprofesionāļiem līdz šim par absolūti drošu un cilvēkiem nekaitīgu uzskatīto glifosātu.

Kukaiņēdājs augs – rasene. Kā parasti, aizņēmos lieliskās Julitas Klušas bildi.