Kāds notikums, kas man mazliet kremt. Nesen biju kādā diskusijā. Man pretim sēdēja kāda jauna meitene. Diskusija ritēja ap ļoti lietišķu tēmu.

Pēkšņi viena no diskusijas dalībniecēm, gados vecāka kundze, izmeta – “tā jau krievu mentalitāte“, kam nebija nekāda sakara ar to, par ko runājām. Varbūt man tikai likās, bet meitenes sejai pārslīdēja viegla ēna. Neviens neko nepiebilda, un diskusija turpinājās. Vienīgā nelatviete šajā diskusijā bija jaunā meitene, cik varēja spriest pēc vārda un pavisam vieglā akcenta, lai gan latviski viņa runāja skaisti un tīri.

Kad pasākums beidzās, piegāju pie meitenes un atvainojos, ka neiejaucos, bet man likās nepieklājīgi, ko kundze teica un es šādus izteicienus neatbalstu.

Pieņemu, ka daļa no jums, kas manu ierakstu lasa, nesapratīs. Daļa sapratīs. Daļa nosodīs. Un tomēr vēlos pateikt to šeit, ko es nepateicu kundzei – iemācieties pievaldīt savu mēli. Tieši tāpat, kā pie galda sēžot, nespļaujiet uz grīdas.