Šo ierakstu vēlos veltīt cilvēkiem, kas vēlas dabisku imunitāti un tāpēc negrib vakcinēties. Un arī tiem, kas, noguruši no lielās farmas klātbūtnes, vēlas saudzēt savu organismu.

Kā strādā mūsu imūnsistēma? Vienkāršoti runājot, tās sparīgākie darbinieki ir baltie asinsķermenīši (leikocīti), kas, pamanījuši kaitēkli mūsu organismā, dodas to likvidēt.

Svarīga imūnistēmas māka ir atcerēties kaitēkļus, lai tos apkarotu pēc iespējas ātrāk, pirms tie ir sākuši savairoties. Dažus kaitēkļus mūsu imūnsistēma atpazīst jau no mūsu dzimšanas brīža (iedzimtā imunitāte), bet citus tā iemācās atpazīt pēc saskares ar tiem (iemācītā imunitāte). Iemācīto imunitāti pret noteiktu slimību ierosinātāju var iegūt, izslimojot (un tā atceroties slimības izraisītāju) vai arī vakcinējoties (un arī tā atceroties slimības izraisītāju). Vakcīna satur novājinātu slimības ierosinātāju, vai tā daļas, un, “studējot to” – faktiski, cīnoties ar to-, mūsu leikocīti iemācās atpazīt kaitēkli un ir gatavi to apkarot, satiekot “dzīvajā”. Tēlaini runājot, katram kaitēklim vajadzīga sava bulta, un mūsu imūnsistēmas darbiniekiem paiet laiks, kamēr iemācās šo bultu uzražot, bet tikmēr kaitēklis plosās. Tad, kad vajadzīgā bulta pagatavota, māka rokā, un gatavās bultas jau stāvēs bultu makstī, kad kaitēklis atkal parādīsies.

Tie, kas mani pazīst, noteikti zinās arī manu skepsi pret homeopātiju. Homeopātijas darbības mehānisms neatbilst mūsdienīgām ķīmijas un medicīnas zināšanām, un tās efektivitāte nav lielāka kā placebo. Bet vakcinācijas gadījumā mehānismi ir izprasti un skaidroti, un vakcīnu efektivitāte ir pierādīta ar zinātniskām metodēm. Tomēr vakcinācijas sakarā vēlos izcelt kādu interesantu sakritību: aprakstus par to, kā strādā homeopātija, var izmantot aprakstiem par to, kā strādā vakcinācija (es izkopēju no vienas mājaslapas):

“Homeopātija (es rakstu – vakcinācija) stimulē ķermeņa spēju dziedināt pašam sevi, tiek stiprināta arī imunitāte, kas palīdz ķermenim atgūt dabisko līdzsvaru“

“Homeopātiskās zāles (es rakstu – vakcīnas) parasti tiek izmantotas ļoti mazās devās, un ir “maigas, smalkas un spēcīgas”. Salīdzinājumā ar recepšu medikamentiem, tās lietojot ir ļoti mazs atkarības risks un tās ļoti reti izraisa negatīvas blaknes”.

Par vakcināciju mēs noteikti varam teikt, ka tas ir mūsu ķermenim saudzīgākais veids, kas stimulē mūsu organisma dabiskās spējas aizsargāt sevi pret kaitēkli. Tās nerada atkarību. Pirms konkrētu vakcīnu apstiprina, tiek pārbaudīts, vai iespējamās blaknes ir pieņemamas, un vai vakcīnu sniegtais ieguvums sabiedrībai pārsniedz iespējamos riskus.

Pirmās vakcīnas bija novārdzināti kaitēkļi vai līdzīgi kaitēkļi, un iepazīstot tos, mūsu organisma imūnsistēmas darbinieki bija gatavi doties kaujā ar slimības ierosinātāju. Vakcinēšanās idejas pirmatklājējs bija Anglijas ārsts Edvards Dženers pirms vairāk nekā 200 gadiem, kas ievēroja, ka lopkopes, kas saslimst ar govju bakām, neslimo ar krietni bīstamākajām parastajām bakām. Šīm abām bakām izraisītāji ir ļoti līdzīgi. Tiesa, viņa eksperimentus ar astoņgadīgo dārznieka dēlu (ļaujot viņam izslimot ar govju bakām un pēc tam vairākas reizes ievadot baku vīrusa izraisītāju) mūsdienās uzskatītu par neētisku paņēmienu.

Tagad cilvēki ir kļuvuši gudrāki un vairs neapmāca mūsu organisma kareivjus, uzrīdot tam novārdzinātu kaitēkli, bet gan parādot tikai tā daļas. Bez šī kaitēkļa daļām mūsdienu vakcīna satur citas piedevas (stabilizatorus, konservantus), kas ir ne pārāk jaukas vielas, bet niecīgās devās.

Daudzi brīnās, kāpēc mūsdienās vakcīnas izstrādā tik ātri – te es gribu salīdzināt ar skrodera darbu. Lai skroderis – iesācējs – uzšūtu pirmo uzvalku, viņam ir jāiegulda liels darbs, kamēr nomēra klientu, izstudē un uztaisa piegrieztni, iepērk materiālus, piegriež, sašuj, piemēra. Bet, kad jau skroders ir “piešāvis” roku, viņš kostīmu spēj uzšūt zibenīgi – pamaina šo, to, pieliek citu drēbi (vīrusa daļiņu), piemērīšanai izmanto manekenu, un ātri vien uzvalks gatavs. Arī mūsdienu gripas vakcīnu attīstītāji ir kā skroderi mūža labākajos gados- piegrieztņu komplekts atvilknē, materiāli noliktavā, kā redz pie pamales jauno gripas vīrusu, tā pamaina pogas, un jaunais fasons (gripas vakcīna) gatava. Līdzīgi arī ar kovidvīrusu – sagataves jau bija gatavas, tāpēc “uzvalka” izstrādes process bija ātrs, un nākamais solis bija pārbaude uz brīvprātīgajiem, vai vakcīna strādā.

Katram kovid vakcīnas ražotājam bija sava “uzvalka sagatave”. Astra Zeneka un Sputņika radītāji kovidvīrusa daļiņas iekopēja cilvēkiem mazkaitīgā vīrusā. Pēc saskarsmes ar to, mūsu organisms iemācās atpazīt kovidvīrusam raksturīgos vaibstus.

Pfizer un Moderna izmanto atjautīgu tehnoloģiju – ribonukleīnskābes (RNS) daļiņas, kas iekļūst mūsu muskuļu šūnām (kur notiek injekcija), un liek tām uzražot vīrusa detaļu- vīrusa apvalka olbaltumvielu, un pēc olbaltumvielas radīšanas vakcīnas RNS tiek noārdīta. Uzražoto vīrusa apvalka olbaltumvielu, kas pati nav kaitīga, mūsu imūnsistēmas kareivji atpazīst kā neiederīgu un iznīcina, pie viena to iegaumējot. Šīs vakcīnas RNS nemaina mūsu ģenētisko kodu, jo nespēj tajā iefiltrēties. Faktiski RNS vakcīna strādā līdzīgi kā pats vīruss. Arī vīruss pieķeras mūsu organisma šūnām, iekļūst tajās iekšā un liek tām producēt pats sevi, nejēgā savairojoties un tādējādi mūs saslimdinot. Cilvēkus biedē RNS vakcīnas, jo baidās no gēnu tehnoloģijas, bet jāsaka, ka mūsu organisms nepārtraukti saskaras ar dažādu vīrusu RNS un apkaro tās. Saņemot Pfizer vai Moderna vakcīnu un apkarojot tās radītās olbaltumvielas, mūsu brašie kareivji iemācās atpazīt paša vīrusa detaļas, jo pats vīruss sastāv no RNS kodola un olbaltumvielu apvalka, ko apņem vēl lipīdu (tauku) kārtiņa. Starp citu, bēdīgi slavenais pīķa proteīns ir olbaltumviela, kas atrodas kovidvīrusa apvalkā un veido izaugumu (pīķi), un kas ir pietiekoši pamanāms, lai mūsu imūnšūnas iemācītos to labi atpazīt un uzbrukt. Ar ļauno Pīķa Dāmu šim proteīnam nav nekāda sakara.

Vakcīnas izmanto mūsu organisma dabiskos mehānismus, lai apmācītu mūsu imūnsistēmu. Šis process ir daudz saudzīgāks nekā zāļu lietošana, kad mūsu imūnšūnas netiek galā ar kaitējumu un mums jālieto ķīmiskas vielas, kas satriec kaitēkļus pīšļos. Bet, lai būtu iedarbīgas, šīs zāles parasti ir agresīvas vielas, kas pie viena sarīko grautiņu arī citos orgānos, jo nav tik izsmalcinātas kā mūsu imūnšūnas, kas atpazīst kaitēkļus un uzbrūk tikai tiem.

Piemēram, ivermektīns, uz kuru daudzi skatās kā uz glābiņu vakcīnas vietā, ir diezgan agresīva viela, pesticīds (pretparazītu zāles), kas apkaro ne tikai parazītus, bet arī bojā vīriešu auglību.

Diemžēl arī pats kovids bojā vīriešu auglību, jo kovidvīrusi ir iemīļojoši cilvēku asinsvadu sieniņas, pieķeras tām un bojā, nesaudzējot arī vīrieša dzimumorgānos esošos asinsvadus.

Kāpēc ir nepieciešamas vairākas vakcīnas devas? Dažreiz mūsu imūnsistēma ir kā aizmāršīga skolniece un atkārtošana ir zināšanu māte. Bet dažreiz iedarbības mehānisms ir tik spēcīgs, ka atceras pamatīgi jau pēc pirmās reizes (Džensena vakcīna). Cik ilgi atcerēsies? To grūti pateikt, tāpēc mediķi turpina pētīt vakcīnu iedarbību. Diemžēl arī pats vīruss mainās (mutācijas), un tāpēc ar laiku esošās vakcīnas var zaudēt efektivitāti, jo mūsu organisms vairs no tām neiemācās atpazīt raksturīgākās vīrusa detaļas. Tāpēc es pieņemu, ka nākotnē ik pa brīdim vajadzēs atkal vakcinēties. Līdzīgi ar izslimošanu – ne visiem cilvēkiem organismā izstrādājas un saglabājas atmiņas par vīrusu.

Starp citu, tieši nevakcinētie veicina vīrusa mutācijas. Jo plašāk vīruss plosās, jo lielāka iespēja viņam mainīties. Vīrusa vairošanās tā primitīvās dabas dēļ ļoti bieži ir kļūdaina (mutācijas). Vairums vīrusa mutāciju ir pašam vīrusam neizdevīgas, bet, jo vairāk vīruss lēkā no viena saimnieka uz otru, jo lielāka iespēja, ka kāda laba un dzīvotspējīga mutācija galu galā sanāks.

Kovids ir tik lipīgs, ka ikviens no mums to iepazīs – vai vakcinējoties, vai izslimojot. Es labāk izvēlos vakcīnu, jo šis process ir paredzamāks un ar mazāku risku manam organismam.

P.S. Neviens par šo ierakstu man nav samaksājis. Mans ieraksts ir mans brīvprātīgais ieguldījums, lai mēs ātrāk atrieztos pie normālas dzīves. Dānijā, kas atceļ visus ierobežojumus, vairums tautas ir vakcinējušies. Paldies maniem draugiem – medicīnas ekspertiem, kas pārlasīja un ieteica precizējumus.