Es zinu ģimeni, kur māte bērnu audzināja viena. Puisis, ko meitene mīlēja, pārtrauca attiecības, kad viņa saprata, ka ir stāvoklī. Un izlikās, ka viņam bērna nav.

Es zinu ģimeni, kur meitu audzināja vecvecāki. Bērnu māte pēc dzemdībām ģimeni pameta, bet tēvs izveidoja jaunu ģimeni. Ar sievu un trīs bērniem.

Es zinu ģimeni, kur topošais tēvs aizgāja no ģimenes īsi pirms bērna dzimšanas. Viņi bija laulājušies.

Es zinu ģimeni, kur trīs pieaugušie – tēvs, māte, mātes māsa kopā audzināja trīs bērnus.

Es zinu, ģimeni, kur sieviete viena audzina savas pieņemtās meitas bērnu. Viņa pieņēma pusaugu meitu no bērnunama. Meitene palika stāvoklī, dzemdēja dēlu, ko meitenes audžumāte audzina kā savu bērnu. Ļoti talantīgs jauns cilvēks.

Es zinu ģimeni, kur vīrs rūpējās par savu karjeru, bet sieva – skaista, izglītota sieviete sevi veltīja ģimenei, vīram un bērniem. Vīrs satika jaunu mīlestību un un aizgāja no ģimenes, atstājot sievu pie sasistas siles.

Es zinu ģimeni, kur divas sievietes kopīgi audzina divus bērnus – no iepriekšējās laulības.

Es zinu ģimeni, kur divi vīrieši kopīgi audzina vienu bērnu.

Es zinu ģimenes, kur divi vecāki – māte un tēvs – audzina vienu, divus un vairāk bērnu.

Es zinu ģimeni, kur vīrs un sieva vēlas bērnus, bet bērns nepiesakās.

Es zinu ģimeni, kur vīrs un sieva nolēmuši dzīvot bez bērniem.

Es lasīju par ģimeni, kur vīrietis, atklājot, ka līgava ir stāvoklī no cita, paliek kopā ar viņu rūpēties par bērnu. Šīs ģimenes attēlus atradīsiet baznīcās.

Es lasīju par ģimeni, kur meitas tuksnešainā vietā piedzirdīja tēvu, lai ieņemtu viņa bērnus. Tēvu tajās pašās baznīcās godina kā īpaši svētu cilvēku.

Es lasīju par ģimeni, kur divi vīrieši piedāvāja sievietei, kas slimnīcā nokļuva sava vīra sitienu dēļ, dzīvot kopā ar viņiem un kļūt par māti šo vīriešu bērniem. Divi vīrieši, sieviete un viņu kopīgie bērni.

Es zinu ģimeni, kur sieviete audzina trīs bērnus. Bez vīra. Jo viņa gribēja bērnus, bet nevarēja atrast vīrieti, ar ko vēlētos būt kopā.

Es lasīju par ģimeni, kur tēvs nocirta mātei galvu, jo viņa nespēja piedzemdēt dēlu. Meita auga ar aukli.

Es zinu ģimeni, kur māte naktīs nakšņoja dārza būdiņās, jo vīrs kāvās, un viņa bēga.

Es zinu ģimeni, kur māte nemitīgi šņāca. Māte bija jauna, skaista sieviete, ar strādīgu vīru un trim brašiem dēliem.

Ģimenes ir ļoti dažādas. Ne visas no tām ir ideālas. Pat tās, kas no malas šķiet ideālas, var bērnam var būt traumatiskas. Un arī tajās, kas ir tālu no iecerētā ideāla, var izaugt brīnišķīgi bērni.

Tie, kas vēlas Satversmē nostiprināt “pareizās” ģimenes definīciju, nevēloties bērniem atņemt viņu nepareizās ģimenes, bet gan mazināt “destrukcijas reklamēšanu”. Ko tas nozīmē? Vai par tām “neideālajām” ģimenes, par kurām es lasīju, vairs nedrīkstēs rakstīt, veidot filmas un lugas? Vai, ja par tām tomēr rakstīs, pieliks klāt skaidrojumu, ka tas ir slikts piemērs?

Vai par tām “nepareizajām ģimenēm”, ko es piedzīvoju dzīvē, mani bērni vairs nedrīkstēs neko zināt? Un ideālās ģimenes aizliegts saviem bērniem draudzēties ar nepareizo ģimeņu bērniem, lai viņus “pasargātu” no destruktīvas pieredzes?