Par vīrieti un sievieti

Šo rakstu uzrakstīju pirms gada un aizmirsu publicēt, bet pamanīju, kas tas vēl aizvien ir aktuāls. Tas ir par #MeToo uzjundītiem procesiem.

Kā ikviena sabiedriska kustība, arī #MeToo, kas aizsāka izgaismot seksuālo vardarbību pret sievietēm un dienesta stāvokļa izmantošanu, pieprasot seksuālus pakalpojumus, ir iedvesmojusi visdažādākos stāstus, līdzi pavelkot arī tos, kas nemaz neiekrīt #MeToo tēmā.

Stāsts, par ko vēlos rakstīt, ir izpeldējis #MeToo starmešu gaismā, tas nav par vardarbību vai sieviešu izmantošanu.

Tomēr pietiekoši svarīgs, lai par to parunātu. Tas ir meitenes Greisas stāsts par randiņu ar slavenu aktieri, kas kļuva par sliktāko nakti viņas dzīvē à la “visi vīrieši cūkas” (You guys are all the same, you guys are all the fucking same). Greisa paliek anonīma, kamēr aktieris izgaismots, un stāstā ir ļoti sīkas, intīmas detaļas par viņu kopīgo nakti. Stāsta sākums līdz mielēm pazīstams. Viņi satikās kādā ballītē, viņa viņu uzrunāja divreiz, pēc otrās sarunas viņš palūdza viņas telefona nummuru, abi atkal satikās pirmajā randiņā, kam meitene bija ļoti rūpīgi gatavojusies. Pēc steidzīgas maltītes viņi devās uz viņa apartamentiem, kur abi maigojās, un meitene vīrieti ik pa brīdim atgrūda, ik pa brīdim pasīvi ļāvās, lai gan iekšēji viņai tas nepatika, un viņa cerēja, ka šo pasīvo nepatiku vīrietis nolasīs. Viņš ik pa brīdim atjaunoja savus centienus nonākt līdz dzimummaktam. Pēc kāda laika meitene izsauca taksi un devās mājās, nosūtot vīrietim īsziņu par briesmīgāko nakti viņas mūžā, par ko viņš bija ļoti pārsteigts.

Aizsākot šo rakstu, labi saprotu, ka mani vainos feminisma ideju nodošanā un piedalīšanos upura vainošanā. Tomēr, šis stāsts nav par vardarbību pret sievieti. Kurš gan šajā stāstā ir upuris?

Neesmu mainījusi savas domas: nedz sievietes apģērbs, nedz uzvedība neattaisno seksuālu vardarbību. Seksuāla pakalpojuma pieprasīšana apmaiņā pret izredzēm karjerā, vai izmantojot dienesta stāvokli, ir gan ekonomiska, gan emocionāla, gan seksuāla vardarbība. Ikvienam ir tiesības pārtraukt mīlas rotaļas brīdī, kad tās vairs nešķiet pieņemamas, un nekas, kas darīts iepriekš, neattaisno vardarbību.

Bet šis stāsts nav par to. Stāsts ir par vilšanos romantiskās attiecībās.

Greisa pārmet vīrietim briesmīgo nakti, bet … ko īsti viņa pārmet? Viņu abu pirmajā randiņā (un vienīgajā) naktī vīrietis uzvedas kā neprasmīgs mīlētājs. Viņš cenšās viņai radīt baudu, bet tas viss notiek pārāk ātri, un viņai nepatīk. Viņš viņu nesaprot, jo viņa uzvedība ir kā tipiskā Holivudas filmā (abi pēc pirmā randiņa iedrāžas dzīvoklī, steidzīgi izmētā drēbes (vai tās tiek noplēstas), būkšķot izmīcās pa trim sienām un iemetās gultā, kur vadību pārņem viņa, seko vētrains jātnieces dzimumakts, un otrā rītā abi pamostas ar laimīgu smaidu sejā). Stop, viņu gadījumā sižets apstājās pusceļā, jo Greisa nevienā brīdī nepārņem vadību, viss apsīkst pie kailu ķermeņu mīcīšanās gar sienām. Viņš viņu mudina … bet viņš nav vardarbīgs … viņa viņu brīžiem atgrūž, bet skaidra noraidījuma nav ….Greisa no aktiera nav atkarīga, tas ir, atlaišana no darba vai citas nepatikšanas, atstājot viņu gribošu, viņai nedraud. Neviens no viņiem nepārtrauc spēli – viņa nedodas mājās, viņš nepārtrauc centienus meiteni ierosināt. Tas, ko es nolasu bēdīgajā Greisas stāstā – viņa pasīvi cer, ka viņš uzminēs viņa vēlmes, bet viņš vēlas ātrāk nonākt līdz dzimumaktam, un viņas iebildumus uztver kā tempa palēnināšanu, nevis maigošanās pārtraukšanu.

Viņu nedienās esot vainojama esošā kultūra, tomēr vai par iekrišanu šīs kultūras sliedēs atbildīgs ir tikai vīrietis? Greisas un aktiera attiecības veido divi līdzvērtīgi cilvēki, un šajā gadījumā neviens neizmanto savu pārspēku. Viņi tuvinās. Attiecības ir dažādas. Iespējams, kādam ideāls būtu, kur vīrieša un sievietes tuvināšanās mijas ar jautājumiem “Vai tagad drīkst izdarīt šo”, bet … vai tad Greisai bija iebildumu pret pašu seksu, vai tomēr pret izpildījumu; ko viņa būtu atbildējusi? Es neredzu lielu problēmu, ja attiecības attīstās, sperot mazu soli un gaidot atbildes reakciju. Greisas signāli vīrietim ir viens ļoti liels rasols – viņa pati viņu uzrunā, viņa ļauj sev izmaksāt, viņa pirmajā randiņā naktī dodas uz viņa apartamentiem, bet tālāk pasīvi (it kā no malas) vēro notiekošo, nespējot izteikt savas vēlmes. Nekas no tā, protams, neattaisnotu vardarbību, bet tas ir pietiekams iedrošinājums spert nākamo soli, un varam tikai minēt, kāpēc Greisa skaidri nepateica vīrietim, ka tālāk viņa nevēlas doties. Ir atšķirība, vai producents dienas laikā uzaicina aktrisi uz apartamentiem parunāt par filmu, un tad sāk uzmākties (H.Veinstīns), vai vīrietis pēc pirmā romantiskā randiņa naktī uzaicina sievieti uz apartamentiem un tad sāk maigoties.

Greisa pārmet vīrietim, ka viņš ir izmantotājs, kas meitenē redz tikai miesu. Tomēr mani neastāj sajūta, ka arī viņa ir tāda pati izmantotāja. Ne mazākā respekta pret slavenības privātumu – randiņš vēl nav noticis, jau visi Greisas draugi zina, ka viņai randiņš ar slavenību  un dod savus padomus, kā spožāk apģērbties. Greisa vīrietim ļauj sev izmaksāt. Vilšanās pēc randiņa tiek nodota dzeltenīgam blogam, neslēpjot intīmus sīkumus.

Greisa pārmet aktierim seksā pārlieku steigu un brutalitāti, nerespektējot viņas vēlmes. Tomēr es neteiktu, ka aktieris domā tikai par sevi – viņš (kaut neveikli) mēģina sagādāt baudu viņai. Diemžēl viņa rīcība atgādina prastu porno. Viņa pasīvi klusē “ar visām ķermeņa pazīmēm izrādot intereses trūkumu” (I know I was physically giving off cues that I wasn’t interested). Mums, sievietēm, mutē ir mēle, lai izteiktu nepatiku vārdiem, un, ja to nesadzird, pārtraukt. Skaidri un gaiši pārtraukt. Doties mājās.  Parasti vislabākais sekss ir mīlošās attiecībās, kur abi partneri cenšas ieklausīties viens otrā, atklāj viens otru, attiecībās, kur cilvēkiem ir interese vienam par otru, maigums. Sekss ir divu cilvēku attiecības. Tās veido abi. Sievietei seksā ir tieši tikpat liela atbildība par attiecībām kā vīrietim (protams, izslēdzot, ka vīrietis izmanto spēku).

Daudzi jautā: kāpēc viņa neaizgāja, paši arī atbildot, ka vainīga esošā “izvarošanas” kultūra, kur sievietes pakļaujas vīriešiem, stereotipā “ja reiz izmaksāts, jāpārguļ”, porno kultūrā, kur sekss nav maigs un lēns, bet brutāls un ātrs. Bet vai tas ir tikai vīrieša ziņā to mainīt?

Ko īsti no tā vīrieša gribam? No vienas puses, prasām, lai sievietes ir līdzvērtīgas vīrietim, bet attiecībās visu atbildību uzliekam viņam. Greisa negrib, lai vīrietis pret viņu izturās tikai kā pret miesu, bet pati viņā redz slavenību, ko atriebībā izpluinīt pa avīzēm. Līdzvērtība nosaka atbildību abiem. “Ladies don’t move” sen nav spēkā, sievietēm ir savas seksuālās vēlmes, un viņām pašām jāuzņemas atbildība par šo vēlmju atklāšanu partnerim.

Orazio Gentileschi  (1563–1639)  Cupid and Psyche

Orazio Gentileschi (1563–1639)
Cupid and Psyche

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s