Viedokļi, antizinātne un demokrātija

Kāda aktīvistu grupa Facebook savā lapā paziņoja, ka diskusijās prasīs atsauces uz ticamiem avotiem, un dzēsīs viedokļus, kas ir antizinātniski.

Man tas likās labi. Dažiem citiem arī. Dažiem tas likās ļoti slikti, nedemokrātisks lēmums: sociālajos tīklos visi viedokļi ir vienlīdzīgi, ikviens ir svarīgs, un kādu noraidīt ir autoritāri un vārda brīvību apdraudoši.

Is-internet-censorship-at-work-a-good-thing-2

Vai antizinātniski viedokļi ir problēma?

Antizinātnisks viedoklis ir tāds, kas apstrīd atziņas, kas iegūtas ar zinātnisko metožu palīdzību. Daudzus gadsimtus cilvēce ir dzīvojusi pretēji mūsdienu zinātnes atziņām. Un izdzīvojusi, tomēr progresu ir virzījusi tieši zinātne. Vai tas ir labi vai slikti? Ja skatāmies no cilvēka dzīves kvalitātes puses: tā ir ievērojami uzlabojusies tieši pateicoties zinātnei. Cilvēka dzīves ilgums ir krietni garāks, bērnu mirstība krietni zemāka. Tomēr, neskatoties uz to, ka zinātne progresē, ir cilvēki, kas atsakās no tās. Pirmajā brīdī šķiet, katrs atbild pats par sevi. Cik ļoti?

Kad Edvards Dženners un Luijs Pastērs pirms 200 gadiem atklāja vakcīnas, šķita, nu cilvēkus vairs neapdraudēs daudzas slimības. Piemēram, vakcinēšanās ir pilnībā izskaudušas tādu slimību kā bakas. Tomēr, neskatoties uz mediķu optimismu, ar vakcīnām izskaustās slimības sāk atgriezties, jo cilvēki atsakās vakcinēties. Cilvēki ne tikai slimo, bet arī mirst no slimībām, kas nu jau šķita pārvarētas. Nereti tad, kad ir zaudēta veselība vai dzīvība, saslimušā tuvinieki šausta sevi par to, kāpēc tomēr tuvinieks nevakcinējās (vai nevakcinēja bērnu), un noticēja anti-vax kustībai.

Zinātnei progresējot un mainoties mūsu dzīves veidam, ir parādījušās arī citas veselības problēmas, piemēram, aug ļaundabīgo audzējo sastopamība. Tomēr arī ļaundabīgo audzēju ārstniecības metodes strauji attīstās, un tas, kas pirms brīža vēl šķita bezcerīgs, šobrīd ir ārstējams. Tomēr ik pa brīdim parādās kāds cilvēks, kas atsakās no konvencionālās medicīnas, jo cer uz citām metodēm. Lasu par jaunas sievietes ģimeni, kas vāc ziedojumus sievietes ārstēšanai ārzemju klīnikā. Vēzis ir ielaists, jo sieviete sākotnēji atteicās no Latvijas ārstu piedāvātās ārstēšanas un cerēja uz saudzējošām alternatīvām metodēm. Kas, protams, nestrādāja. Šobrīd viņa lūdz palīdzību, un cilvēki ziedo. Protams, katrs var piekrist vai nepiekrist ārstu izvēlētajai ārstniecības metodei, tomēr tad, kad mums kā sabiedrībai lūdz palīdzību, lai novērstu ārstu ignorēšanas sekas, ir skaidrs, ka ziedojumi ir cena, ko mēs maksājam par sievietes kļūdaino izvēli. Vai tikai viņa pati ir atbildīga par šo izvēli, vai tomēr arī tie, kas viņai solīja “brīnumainu” izārstēšanos un tie, kas sēja neticību konvencionālajai medicīnai?

Tieši tāpēc antizinātniski viedokļi man šķiet problēma, jo ietekmē cilvēku lēmumus. Diemžēl daudzi cilvēki nespēj atšķirt zināntisku viedokli no antizinātniska – kā jūs, domājiet, kāpēc zinātnieki studē ilgus gadus? Nereti cilvēki vairāk uzticas tam, ko dzird biežāk vai ko pauž viņa autoritātes.

Tāpēc, redzot antizinātnisko viedokļu sekas, ir vēlme ierobežot to izplatību.

Antivaxx

Antizinātniskie viedokļi un mediji.

Medijos nevar nokļūt kurš katrs: mediji paši izvērtē, ko ziņot un ko nē, ko intervēt un ko nē. Ikvienā medijā būs sava atlases sistēma, kādus informācijas avotus izmanto un kādiem cilvēkiem dod iespēju izteikties. Atspoguļojot jautājumus, demokrātijas vārdā uzaicina dažādu pušu pārstāvjus, un nereti tas notiek, iztopot antizinātnei. Šo tendenci savā raidījumā izsmej Džons Olivers Jums nav nepieciešami cilvēku viedokļi par faktiem”. Fakti ir fakti, zinātniski pierādītas lietas ir fakti, mums ir jādomā, ko ar tiem darīt, nevis jāpapspriež, ticēt vai neticēt faktiem un zinātniskiem pierādījumiem. Ielūdzot antizinātnes pārstāvjus, tiek radīts iespaids, ka zinātne šaubās, un skaidras atbildes nav, tādējādi mulsinot skatītājus un lasītājus.

Screen Shot 2018-12-09 at 21.46.47

Proporcionāla klimata skeptiķu pārstāvniecība zinātnieku vidē (Džona Olivera parodija, klimata skeptiķis sarkanajā aplītī). 

 

Antizinātniskie viedokļi un sociālie tīkli.

Sociālie tīkli ir jauns fenomens, kur ikviens cilvēki ar vienu ierakstu pēkšņi var kļūt par slavenību un patiesības atklājēju, un kāda nejauša aculiecinieka uzņemt video var kļūt par sensāciju. Sociālajos tīklos arī nav viedokļu filtra – mēs visi esam vienādi, nereti pat anonīmi, un tieši tāpēc ikviens vieodklis ir tikai viedoklis. Tomēr, sociālajiem tīkliem ir ietekme uz sabiedrisko domu, un nu jau arī mediji meklē sensācijas sociālajos tīklos.

Image result for social networks

Bet kā ar kritisko domāšanu?

Protams, kritiskā domāšana ir jāatīsta, bet nedzīvosim ilūzijās – ļoti daudziem cilvēkiem nav gana attīstīta kritiskā domāšana, lai atšķirtu viedokļus no faktiem. Ja agrāk zinātniskās publikācijas bija pieejamas šauram akadēmiķu lokam, šodien ikviens var tīmeklī atrast gan zinātniskus rakstus, gan pseidozinātniskus rakstus, un nereti tikai nozares eksperts var atšķirt vienu no otra. Un tas nemaz nav vienkārši  – piemēram, šobrīd zinātnē noraidītais Veikfīlda pētījums par vakcīnu saistību ar autismu (šī saistība šobrīd ir pilnībā noraidīta) bija publicēts respektablā medicīnas žurnālā, un tieši tāpēc tam arī bija ietekme uz sabiedrisko domu. Paši antizinātnes pārstāvji un sazvērastības teoriju piekritēji uzskata, ka tieši viņiem ir kritiskā domāšana, jo viņi redz un saprot to, ko vairums sabiedrības neredz un nesaprot. Nereti arī izcili zinātnieki vienā lauciņā kļūst par pseidozinātniekiem citā lauciņā, piemēram, Nobela prēmijas laureāts Lūks Montaņē ir arī ūdens atmiņas “aizstāvis”, rodot iespaidu, ka ūdens atmiņai ir “zinātnisks pamats” (nē, nav).

media-spoonfeeding-cartoon

Vai Facebook lapas īpašniekiem ir tiesības moderēt diskusijas? 

“Facebook” ir vietne, kur ikviens var veidot savu profilu un moderēt diskusijas. Apzinoties sociālo tīklu iespaidu uz sabiedrisko domu un antizinātnieku kaitējumu, man šķiet tikai normāli, ja lapas īpašnieki uzņemās atbildību par tajā esošo informāciju.

images-2

Un tomēr. Viedokļu ravēšana slikti izskatās.

Jā, diemžēl, tā ir. Cilvēki ļoti jūtīgi uztver savu viedokļu dzēšanu. Un vēl jūtīgāk viņi uztver sava viedokļa apzīmēšanu par “antizinātnisku”. Faktiski, tāda dzēšana tikai nostiprina viņu pārliecību par savu nekļūdību un apkārt esošo sazvērestību noslēpt patiesību. Tas ir tāpat, kā zombiju filmā: viņi ir vienīgie īstie, kas vēl nav inficēti.

Image result for zomby walking]

Ko darīt? Nezinu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s