Izvēle dzīvot bez citiem

Kas gan man nekaitētu dzīvot vienai pašai diža meža maliņā. Jūras krastā. Neviens man netraucētu.

Ne jau man vienai šāds sapnis. Daudziem. Arī Andreja Pumpura eposs “Lāčplēsis” sākas ar idilliskām ainām:

Sensenos laikos Baltijas zemē,
Kur teka Daugava līčotiem krastiem,
Kur miežu līdumi liesmoti dega,
Dzīvoja laimīga latviešu tauta.

Tomēr pat daiļdarbā tā idille nebija ilga. Nāca krustneši, nāca Melnais bruņinieks, kas vēlējās paverdzināt latviešu tautu.

Pagātnē neviena cilts, neviena tauta nevarēja justies droši – ik pa brīdim tās nolūkoto zemi varēja iekārot citi ļaudis. Kari bija nepārtraukti. Tautas staigāja, meklēdamas labākas, auglīgākas zemes. Kad atrada, sāka tās aizsargāt pret pārējiem. Uzvarēja stiprākais, vājāko izkāva, paverdzināja. Tā cilvēce ir dzīvojusi līdz pat pagājušajam gadsimtam: Eiropas vēsture ir nepārtraukti kari. Zemnieks, kas iekopa savu zemi tālu no citiem, nevarēja būt drošs, ka viņa sētā pēkšņi neienāks svešā mēlē runājoši ļaudis, pašu un dēlus nokaus, sievu un meitas izvaros, un sagādāto ēdienu apēdīs. Tāpēc cilvēki pulcējās apdzīvotajās vietās, lai viens otru aizsargātu. Tā veidojās pilsētas, vēlāk valstis.

Ar laiku cilvēce kļuva civilizēta, centās vienoties par teritorijām, kopā sadzīvošanu. Dažreiz izdevās, dažreiz vienošanos pārkāpa, dažreiz vienošanos slēdza acu aizmālēšanai – varam atcerēties Molotova – Rībentropa paktu, kas pārdalīja Eiropu starp Vāciju un PSRS. Pēc kopīgas ālēšanās Polijā (atbilstoši paktam), Hitlers klusi un zibenīgi uzbruka PSRS. Un, tomēr, nekas labāks par starptautiskiem līgumiem nav izdomāts. Tie  palīdz valstīm vienoties par kopdzīvi uz Zemes, it īpaši, jo Zemes uz vienu cilvēku paliek aizvien mazāk. Jo mūsu skaits aug.

Šobrīd starptautiskas vienošanās regulē ļoti daudzus jautājumus – tirgošanos, zveju, jūras aizsardzību, cilvēktiesības un citus. Un, ar dažādiem panākumiem, tomēr ir daudzi sasniegumi. Karu Eiropā ir mazāk. Jūrās vēl ir zivis, upju un jūru piesārņošanas tempi ir mazinājušies. Ozona caurums sarūk.

Tomēr ikdienā par to neizdomājamies, starptautiskos līgumus kārto Ārlietu ministrija. Kopš neatkarības atjaunošanas vidējais pilsonis Latvijā, nedz arī pilsoņi citās valstīs īpaši neinteresējās par starptautiskajiem līgumiem. Bet, tebe nu, pagājušo gadu sākās pretestība ap Stambulas konvenciju, tagad ap Kompaktu – Globālo Deklarāciju par migrāciju. Deklarācija uzsver:

Neviena valsts nevar viena pati risināt problēmas un izmantot iespējas, kas saistītas ar šo globālo parādību (migrāciju). Ar šādu visaptverošu pieeju mēs tiecamies veicināt drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju, vienlaikus ar starptautiskas sadarbības un Globālajā deklarācijā noteikto pasākumu kopuma palīdzību samazinot neregulāras migrācijas vērienu un nelabvēlīgo ietekmi.

Cilvēki mīļie. Mēs varam cerēt, ka varam izdzīvot vieni, bet tā ir ilūzija. Tikai sadarbībā ar citām valstīm mēs varam izdzīvot šajā pasaulē un var pastāvēt neatkarīga Latvijas valsts. Ja nebūtu starptautisko līgumu, tad Baltijas jūrā jau sen nebūtu ne tikai zivju, – nebūtu arī pašas Latvijas. Es lasu oponentu tekstus, un domāju: vai viņiem vispār ir kaut minimālas zināšanas par starptautiskajām tiesībām? Par to, kā tās būvētas, kāda tām ir nozīme?

Pati deklarācija ir 45 lappuses gara. Iesaku izlasīt pirms baidīties un baidīt citus. Tad redzēsiet, ka deklarācijas mērķis nebūt nav veicināt, bet gan sakārtot migrāciju. Tostarp,  kopīgiem spēkiem novērst cēloņus, kas spiež cilvēkus pamest dzimtās mājas:

Šīs Globālās deklarācijas mērķis ir samazināt dažādu nelabvēlīgu nosacījumu un strukturālu faktoru ietekmi, kuri traucē cilvēkiem veidot un uzturēt ilgtspējīgus iztikas avotus savās izcelsmes zemēs un tādējādi piespiež viņus meklēt labāku nākotni citviet.

Cerība uz dzīvi bez sadarbības ar citām valstīm ir ilūzija. Deklarācija ir tikai sadarbības forma.

IMG_0769

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s