… jo mēs, sievietes, pašas sevi, savas meitas un savas māsas iegrožojot. Starp citu, tas ir viens no antifeministu argumentiem: jūs pašas! Ar likumiem un normām viss ir kārtībā, sievietēm ir tieši tādas pašas iespējas kā vīriešiem, bet pašas sievietes savas iespējas neizmanto (stikla griesti), un neļauj arī citām. Vai arī vienkārši nav tik talantīgas.

“Jūs pašas sevi neatbalstat” – trešā daļa starp pagājušās Saeimas kandidātiem bijušas sievietes, bet starp Saeimas deputātiem tikai sestā daļa -uz pusi mazāk, lai gan lielākā daļa vēlētāju ir sievietes. Pirmajā Saeimā nebija nevienas sievietes, lai gan dažas kandidēja. “Pašas sevi neievēlat”.

Tomēr sieviešu pašdiskriminācija ir ļoti vienkāršots un pat izkropļots skatījums uz sieviešu stikla griestiem. Lai gan, protams,, pašdiskriminācija un citu sieviešu diskriminācija ir bieži manīta. Pieminēšu tikai dažus piemēri no manas un manu draudzeņu dzīves (vārdi mainīti). Gan jau jūs, parakņājoties savas atmiņas dzīlēs, arī varat izcelt ne vienu vien.

Kaspara ballītē viņa kreklam ir netīra apkaklīte, krekls slikti izgludināts. Viņa paziņas, Baiba un Ilze, tenko, cik gan Kasparam ir nevīžīga sieva. (Jo laba sieva, vispirmāmkārtām, ir laba mājsaimniece).

Andras pirmā grūtniecība. Pirmās nedēļas, kopš uzzināja. Darbā piedāvā paaugstinājumu, bet viņa atsakās, lai gan iespēja ir pievilcīga, jo viņai šķiet, ka tas ir godīgi pret darba devēju. Diemžēl Andras pirmā grūtniecība beidzas ar spontāno abortu, bet to posteni viņai vairs nepiedāvā: aizņemts. (Jo neklājas pieņemt jaunu amatu, ja esi stāvoklī).

Elza devītajā mēnesī. Viņas vīrs mazgā grīdu. Atnāk ciemos vecmāmiņa un, pirmais solis, ienākot dzīvoklī – atņem vīram grīdlupatu, sakot, ka vīrieša cilvēkam neklājas mazgāt grīdas. (Jo mājsaimniecība ir sieviešu atbildība).

Kādā Latvijas skola piedalās konkursā. Ciemiņus – ekspertu žūriju – sasēdina zālē, skolēni gatavojas uzstāties. Skolotāja Dace nokomandē “Meitenes, aiznesiet ciemiņiem uzkodas”, lai gan zālē ir arī puiši. (Jo rūpes par viesu uzcienāšanu ir sieviešu atbildība).

Annas vīrs vēlas šķirt laulību, jo atradis citu sievieti. Beate, viņas paziņa nogroza galvu: tad jau seksā viņa nebija gana laba. (Jo ģimenes saglabāšana ir sievietes atbildība).

Kristīne, maza uzņēmuma vadītāja, saka savām darbiniecēm – mēs, mazs uzņēmums, nevaram atļauties ievērot likumā noteiktos atvieglojumus jaunajām māmiņām. (Jo sieviete ar bērniem darbā ir neērtība, un darba devējam no tā jāizvairās).

Alda bērna, būdama bērna kopšanas atvaļinājumā, vēlas aiziet uz darba sanāksmi par jaunajiem projektiem, kur varētu atgriezties pēc BKA beigām. Aldai nav aukles, un viņa sarunā, ka šajā dienā viņas māte, pensionāre, pieskatīs bērnu. Sapulces laikā Aldai ik pa brīdim zvana telefons, jo māte vēlas uzdot svarīgus jautājumus par bērna kopšanu (Jo Aldas darbs nav svarīgs).

Elīna pusgadu pēc bērna piedzimšanas atgriežas darbā. Viņas draudzenes spriež – kā var atstāt tik mazu bērnu karjeras dēļ! (Jo sievietes karjera var pagaidīt).

Alma, pusaudze, skolā vēlas iet uz zēnu darbmācību. Klases audzinātāja mēģina viņu atrunāt, sakot, ka meitenei taču jāmāk adīt un tamborēt (Jo mājsaimniecībā vēl aizvien ir sieviešu darbi, un ir vīriešu darbi).

Uzkraujot visu atbildību par pašdiskrimināciju sievietēm, mēs neieskatāmies tās patiesajos iemeslos. Ikviens no mums ir audzināts iekļauties sabiedrības normās – jau no bērnības mācam bērnu pareizi ēst pie galda (jo tā ir pieņemts), labi uzvesties koncertā (ko apkārtējie par mums padomās), atbilstoši ģērbties (uz bērnu dārzu nedrīkst iet pidžamā, tā nepieklājas). Mēs no bērnības mācamies iegaumēt sabiedrības normas un uzvesties atbilstoši tām. Ja to nedaram, mums pārmet, kaunina, soda. Bērnu, kas slikti uzvedās, neielūdz ciemos. Bērnu, kas trokšņo koncertā, palūdz izvest no koncertzāles. Dzīvot saskaņā ar rakstītām un nerakstītām sabiedrības normām nebūt nav slikta ideja, citādi būtu haoss. Tomēr šādas normas ar laiku mainās, jo pati dzīve mainās. Pirms divsimt gadiem Latvijā muižkungiem bija pirmās nakts tiesības. Vēl pirms simt gadiem Ķīnā par īpaši skaistām un sievietēm piedienīgām uzskatīja lotosa kājiņas, kas patiesībā bija ilgtsošā un sāpīgā procedūrā bērnībā tik izkropļotas pēdas, ka sieviete nevarēja paiet. Indijā atraitnes sadedzināja sārtā kopā ar mirušo vīru.

Apgūstot nerakstītās uzvedības normas, mēs arī iemācamies, kā jāuzvedas labai sievietei. Mēs pieskatām viena otru, lai labi uzvestos, jo sievietes, kas nemāk uzvesties, nav pelnījušas iecietību, tās ir jāpārmāca. Tāpēc mātes cenšas audzināt savas meitas tā, lai viņas būtu labas meitenes un izbēgtu no soda.

Mēs, latvieši, esam pirmajā vietā Eiropā, vainojot sievietes, ka viņas pašas pret sevi izprovocē vardarbību (57% sabiedrības tā domā, 2016. gada Eirobarometra dati). Acīmredzot, uzvedoties nepiedienīgi, viņas izsauc uz sevi vardarbību. Viens no redzamākajiem patriarhālo vērtību sargiem Latvijā V.Rudzītis jautā “Vai ir izgudrots kas labāks par vardarbību?

Kā panāksit, ka sieviete bez sišanas kļūst par priekšzīmīgu māti, sievu un Sievieti galu galā” .

Viņš gan neatbalstot klaju vardarbību, tā esot tikai metafora, tomēr doma ir skaidri formulēta: vīrietim ir jāaudzina un jāpārmāca sieviete, kas nepareizi uzvedas.

Pirmajā Saeimā nebija sieviešu. Vai viņas nekandidēja? Kandidēja. 1.Saeimas vēlēšanās Aspazija balotējās Latvijas socialdemokrātiskās partijas sarakstā. Kāpēc viņu neievēlēja? Vidzemes apgabalā sarakstā viņa startēja kā 6., pēc saņemto balsu skaita viņa bija 4. Vidzemes apgabalā Latvijas zocialdem.partija saņēma 11 mandātus. Tomēr kāpēc Aspazija nekļuva par deputāti Saeimā? Lai gan Aspazija saņēma daudz balsu, viņu arī daudz strīpoja ārā. Neviena sieviete, kas startēja uz 1.Saeimu, tajā netika svītrojumu dēļ[1]. Ar ko viņas izpelnījās tik daudz svītrojumu, ja ne ar to, ka līda tur, kur sievietēm nepiedienas?

Sodi mēdz būt sāpīgi, tāpēc mēs cenšamies ievērot stikla griestus. Jo, ar galvu sitoties pret tiem, varam ne tikai uzdauzīt punus, bet arī sagriezties krītošajās stikla šķembās. Dažas neprātīgās dabū punus un brūces, bet saplēš griestus, dodot ceļu arī citām augt līdz nākamajam griestiem. Aspazijas uzdrošināšanās ir devusi iespēju Jūlijai Stepaņenko, Ingunai Rībenai un Aijai Barčai kļūt par deputātēm, un viņas tagad izmanto Aspazijas izsisto spraugu, lai pieskatītu citas sievietes, lai tās uzvestos kā labām sievietēm pieklājas.

8. martu sauc arī par sieviešu solidaritātes dienu. Atbalstīsim viena otru, nevis pieskatīsim! Vai vismaz netraucēsim tām, kas vēlas pārvarēt nākamos stikla griestus.

Rudi Langer fotogrāfijas fragments

[1]1. Saeimas vēlēšanu rezultāti, sk. 7.lpp