negribas par šo vairs rakstīt, jo jūtos skumji … tomēr, es pateicu A, tāpēc sekos B.

Tāpēc noskatījos skandālīgi pieteikto “100g kultūras” ar personību V.Rudzīti, palasīju atsauksmes – un palika ļoti, ļoti skumji.

Latvijā katru dienu no partnera vardarbības cieš simt sievietes. 22 sievietes pagājušo gadu nogalināja tuvinieki. Izskatās, ka tas ne raidījuma veidotājus, nedz arī fanus īpaši nesatrauc – jo mēs raidījumā redzējām pozitīvas un mīlīgas ģimenes ainas, tuvinieku pozitīvos raksturojumus par varoni, varoņa pārdomas pār dzīvi, un bikls raidījuma veidotājas jautājums par grāmatas izraisīto skandālu saistībā ar varoņa tekstu, vai ir “izdomāts kas labāks par spēku kā savaldīt dievieti”  – varbūt to nesagatavotais lasītājs varējis pārprast kā atļauju lietot fizisku spēku*?

Varonis atbildot vainu noveļ uz auditoriju:  “risks ir visur“, bet vai kāds domājošs cilvēks tiešām tic, ka varonis ir aicinājis sist savas sievas”? Tomēr, skaidrojot vardarbības cēloņus, viņš saka skaidri un gaiši: vīrieša vardarbību izraisa sieviete, viņas zāģēšana –  viņa kolēģis teicis “daudziem mūsu klientiem ir jāizvēlās: vai nu sist sievu vai nodzerties”.

Protams, tas nav tiešs aicinājums uz vardarbību, bet vardarbības attaisnošana un upura vainošana ir kā eļļa vardarbības ugunī, kā zaļā gaisma vardarbības luksoforā.

Man ir žēl viņa klientu. Jo iespēju ir krietni vairāk – klients var aiziet no sarunas ar pārmetumiem pilno sievieti, var pārtraukt attiecības, var iemācīties kontrolēt savas emocijas, var ieklausīties sievietē un piedāvāt konstruktīvu sarunu, var ierosināt abiem doties pie pāru konsultanta.

Bet, izskatās, ka daļai sabiedrības upura vainošana un citi mīti šķiet pieņemami, precīzi, kā raksta MARTA:

Latvijā ir konstatējamas vairākas būtiskas problēmas, kuras nepieciešams risināt – sabiedrībā joprojām ir izplatīti mīti par vardarbību ģimenē, vardarbība ģimenē tiek akceptēta.

Mani izbrīna, kas šos mītus uztur sabiedriskais medijs, un dod vārdu cilvēkam, kas, saukts par ekspertu, tos tikai padziļina.

Protams, domas ir dažādas, un cilvēkiem ir tiesības ir palikt pie savas pārliecības. Viedokļi dažādi. Tomēr no sabiedriskā medija bija gaidījusi analītisku pieeju, kritisko domāšanu, spēju analizēt varoņa izteikumu nozīmi, sameklēt ekspertus, kas to var novērtēt, lai ir nopietns raidījums, nevis laimīgā varoņa reklāmas rullītis. Bet varbūt raidījums tomēr bija mazliet par kultūru? Vardarbības kultūru?

*Šo dialogu varat noskatīties, sākot ar 35 minūti.