Pirms vairākiem mēnešiem “ReBaltica” mācīja lasītājus: “iegūglē pirms cepies”. Pievienojos! Arī parastiem lasītājiem ir jādomā vēl vairāk kā nekad, ko raksta sociālajos tīklos. Ja agrāk baumoja virtuvē pie galda un baumas izplatījās samērā lēnu – no mutes mutē, šobrīd sociālie tīkli devuši iespēju izplatīt viltus ziņas ar milzu ātrumu, par ko šo ziņu izplatītāji pat neiedomājas.
Tomēr, ir lietas, kas parastam sociālo tīklu rakstītājam ir jaunums, bet profesionāļiem būtu jāzina. Varbūt man īpaši paveicies, jo, ienākot vides pētniecībā, cilvēki, kas bijuši mani vadītāji, vienmēr ir jautājuši: “Kas ir informācijas avots? Vai tas bija pirmavots? Vai Tu pārbaudīji?” Zinātnē nopietnos rakstos atsaukšanās uz sekundāru avotu ir sliktais tonis: ikviens labs recenzents to ravēs ārā. Esmu strādājusi ar žurnālistiem, kam ir tieši tāda pati attieksme: “Vai šī informācija ir pārbaudīta? Kas bija pirmavots? Vai pirmavots pārbaudīts?”
Tāpēc mani nepatīkami pārsteidza LTV ziņas Slokas nelegālās atkritumu glabātuves ugunsgrēka sakarā: tās vēl nākamajā rītā pēc ugunsgrēka sākuma ziņoja, ka deg Jūrmalas atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacija.
18. jūnijā tā sāka rakstīt TVNET un APOLLO, un, acīmredzot, LTV ziņu dienesta komanda nepārbaudīja faktus, bet paļāvās uz citu portālu rakstīto (nepārbaudot pirmavotus). Lai gan tas nebūt nebija tik grūti izdarāms.
Pirmkārt, pati Jūrmalas atkritumu pārkraušanas un šķirošanas stacijas īpašniece AAS “Piejūra” savā tviterī jau ugunsgrēka dienā vēstīja, ka viņi NEDEG:
Otrkārt, LTV ziņu dienests izmantoja dronu – un tad jau varēja “Google” kartē sameklēt, kas deg, kā to izdarīja kāds tviterists:
Arī portāls “KasJauns.lv, neskatoties uz savu dzeltenīgumu, bija paspējis precizēt, ka degšanas vieta nav atkritumu šķirošanas stacija, pie tam viņu pirmavots, cik ironiski, bija LTV ziņu dienesta vistuvākie kolēģi, “Rīta Panorāma”.
LTV ziņu dienestam, atšķirībā no vienkārša rakstītāja, tomēr ir ziņu veidošanas komanda, kas nozīmē vairāk iespēju ziņu pārbaudei un labāku kvalitātes kontroli. Ugunsgrēka vietā pat strādāja filmēšanas grupa!
Tāpēc tik nevērīga attieksme mani pārsteidza, un es ceru, ka LTV ziņu dienests šo misēkli paspējuši izvērtēt un saprast, kā novērst nākotnē.
Varbūt kādam tas nešķiet būtiski. Man šķiet, ka tas ir ļoti svarīgi: nosaukt nepareizu ugunsgrēka vietas adresi nav tas pats, kas sajaukt muzeja vai kafejnīcas adresi: tā ir īpašumam, veselībai, dažkārt arī dzīvībai svarīga informācija.
Ja mēs zinām, cik ātri baumas izplatās no rakstītājiem vienkāršiem, tad no profesionāliem ziņu meistariem nākusi pīle lido vēl ātrāk un pēkšķina skaļāk.
Grafiti 
Tādēļ, ka nevienam nebija ne mazākās nojausmas, ka tur pat blakus krūmos ir nelegāla megaizgāztuve. Tai skaitā man, lai gan dzīvoju netālu un bieži braucu garām.
Tieši tā jau maldu ziņas rodas – mēs noticam kaut kam, bet nepārbaudām faktus. Cilvēkam vienkāršam tas ir piedodams, no žurnālistiem tomēr sagaidām vairāk, ziņu veidošana un faktu pārbaude ir viņu profesija. Turklāt – šajā gadījumā nemaz tik tālu tie fakti neslēpās, būtu meklējuši “Piejūru”, zvanījuši ugunsdzēsējiem, runājuši ar VVD pa tiešo, nevis pastarpināti, kļūme būtu atklāta.