Naivums Jūrmalas Domē

un ballītē tu satikies ar meiteni no slokas

pēc lielupes tā smirdēja un naftā bij tai rokas

Kur notika Slokas ugunsgrēks? Pareizi, Jūrmalā. Nelegālā atkritumu uzglabātuvē aizdegās 23 000 t atkritumu, daļa no tiem izkūpēja gaisā, piesārņojot vidi un tieši kaitējot vairāku cilvēku īpašumiem. Valsts šobrīd ir rezervējusi septiņsimt tūkstošus eiro skādes sakopšanai.

Tomēr diskusijās par šo notikumu reti iesaistās Jūrmalas pašvaldība – presē un medijos diskusijās redzam Vides valsts dienesta, Veselības inspekcijas, Zaļās partijas pārstāvju izteikumus, bet ne no Jūrmalas Domes. Vai uz viņiem šis notikums neattiecās? Tas nebija viņu teritorijā? Rodas iespaids, ka viņi klusi sēž ierakumos un cer, ka viņus neviens nepamanīs. Tomēr, atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” (15.pants) Jūrmalas Dome savā teritorijā atbild par atkritumu apsaimniekošanu, sanitāro situāciju, civilo aizsardzību. Degoša nelegālā atkritumu izgāztuve tieši un ļoti attiecas uz pašvaldību, kuras teritorijā tā atrodas.

Vai viņiem ir ko slēpt? Manuprāt, pat ļoti. Un tāpēc vēlos zināt, kas un kad beidzot izvērtēs Jūrmalas pašvaldības darbinieku rīcību un atbildību.

Kā vakardien Vides konsultatīvajā padomē uzzināju no Valsts vides dienesta vadītājas Ingas Koļegovas, pašvaldība ļoti labi zināja, kas notiek šajā placī:

 Notikumu hronoloģija 

Slide1Pašvaldības pārstāvji šo informāciju nenoliedza. Tātad, labi zinot, ka maziņas (LURSOFT informācija – pašu kapitāls 2846 eiro, nodokļu parādi 2537 eiro, 1 algots darbinieks) kakao un garšvielu tirgotāju firmas sākotnējie nolūki bija apsaimniekot atkritumus, neskatoties uz to, ka iedzīvotāji sūdzējās tieši par atkritumiem, smaku un žurkām, pašvaldība nevērsa pret šo uzņēmumu nekādas sankcijas un nenoteica turpmākas pārbaudes, noticot firmas jurista skaidrojumiem: tie neesot atkritumi, bet izejvielas – polimēri. Vienkārši, noticēja! Neveica ekspertīzi, neizsauca ekspertus, par lēmumu neinformēja Vides valsts dienestu, nepārbaudīja faktisko situāciju. Ticēja uz vārda! Jā, sazvanījušies ar VVD vides inspektoru esot, viņš neko sliktu nav saskatījis. Telefona sarunā nav saskatījis.

Jā, atzina Jūrmalas pašvaldības policijas un vides nodaļas pārstāvji, esot kļūdījušies, bet pēc kara visi gudri. Būtu zinājuši, kur kritīs, spilventiņu būtu paklājuši. Nākošreiz zināšot. Un tagad nevajag meklēt kāda vainu, bet domāt, ko no šīs kļūdas mācīties. Viņi nemaz tā nevarot, kad ienāk prātā, ierasties pārbaudīt privātas teritorijas (Vides aizsardzības likuma 21. un 22. pants gan pašvaldības pārstāvjiem dod tiesības “iebraukt vai ieiet un netraucēti pārbaudīt jebkuru teritoriju, iekārtu vai citu objektu neatkarīgi no īpašuma piederības, ja tas nepieciešams vides aizsardzības prasību ievērošanas kontrolei, veicot plānotas pārbaudes, vai ja ir pamatotas aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumiem”).

Ticēsim arī mēs uz vārda? Ticēsim, ka pašvaldības policijā un vides nodaļā, kam jākontrolē situācija, jāgādā par drošību, strādā dievgosniņas naivām actiņām, kas likumpārkāpējiem tic uz vārda?

Bail pat iedomāties, kā mums Jūrmalā ar drošību:

  • Mums atnāca ziņojums, ka nelegāli tirgojat alkoholu?” – “Nē, tikai svētītu ūdentiņu”.
  • “Ko jūs tur naktsklubā no somas tirgojat, narkotikas?”- “Nē, cukuriņu”.
  • “Jūsu sieva sūdzējās, ka viņu piekāvāt?” – “Nē, pati nokrita un sasitās”.

Kas un kad izvērtēs Jūrmalas pašvaldības darbinieku rīcību un atbildību? Kurā brīdī labticība un naivums kļūst par noziedzīgu bezdarbību?

ugunsgreks_Jurmala

Bloga gatavošanā izmantoju informāciju no Vides konsultatīvās padomes sēdes 11.07.2017, Ingas Koļegovas prezentācijas sēdē, Ilmāra Poikāna tvīta, un Antona Mikosa secinājumiem. Ugunsgrēka fotogrāfija no jurmala.lv

Papildinu šo ierakstu ar Artura Jansona komentāru.

Par atbildību, bailēm un fantomiem.

Līdzīgi kā ar vēlēšanām, arī par ugunsgrēku atkritumu šķirošanas laukumā Slokā, jau atkal daudzi draugi un paziņas sāk jautāt manu vai homo ecos:viedokli par notikušo. Paldies Jana Simanovska par hronoloģiski emocionālu atskatu uz notikumiem, pievienoju to šeit, lai nebūtu jātērē rindiņas zināmiem un mazāk zināmiem faktiem. Galvenie secinājumi no tā, ko dzirdēju vakar Vides konsultatīvajā padomē un pirms tam sanāksmē VARAM, lielā mērā sakrīt ar Janas secināto un, atmetot emocijas, ir jāatzīst, ka Jūrmalas pilsētas Dome konkrētajā situācijā pieļāva virkni kļūdu un veikto darbību neefektivitāti un nekonsekvenci kā rezultātā mēs saņēmām stipri lielāku pirmsjāņu ugunskuru nekā vēlējamies. Tomēr līdz ar šo secinājumu mans viedoklis sāk nedaudz atšķirties no vairuma “zaļajā informatīvajā burbulī” dzīvojošo viedokļa. Proti, pat gadījumā, ja Jūrmalas Domes adminstratīvās komisijas darboņi nebūtu akli noticējuši uzņēmuma “Prima M” pārstāvju teiktajam par teritorijā novietoto atkritumu pārkvalificēšanu par polimēru izejvielu, pastāv zināmas aizdomas, ka ugunsgrēks būtu noticis tik un tā, tikai tas būtu bijis daudz agrāk – tā ap Ziemassvētkiem. Paskaidrošu, kāpēc! Žurka, kas ir iedzīta stūrī kož, tieši šādā situācijā, dažādu iestāžu darbības rezultātā, nonāca atkritumu kaudzes īpašnieki. Par viņu morāli ētisko nostāju pret Latvijas dabu un cilvēku veselību es vispār nesāku diskutēt, lai gan uztvēru arī dažu manu kolēģu emocionālus izsaucienus par šādas rīcības zemiskumu. Morāles principi šeit, kā, patiesību sakot, vairākumā gadījumu, atkāpās ieslēgtā “naudas skaitītāja” priekšā – izvest tādu daudzumu atkritumu no teritorijas, pie tam, ja var ticēt Valsts vides dienesta pārstāvju teiktajam, tie būtu jāved atpakaļ uz izcelsmes valsti, ir naudas izteiksmē nesalīdzināmi dārgāk, kā sarunāt atsaucīgus cilvēkus noorganizēt ugunsgrēku. Ja Jūrmalas Dome lemtu adekvāti situācijai, darboņiem no “Prima M” būtu vēl vismaz mēnesis laika, kamēr tiktu izskatīta viņu pārsūdzība, vēl mēnesis, kamēr tiktu pieņemts viņiem nelabvēlīgs lēmums un tad jau Ziemassvētki un klāt būtu lielais Salaveča ugunskurs kā “dāvana” jūrmalniekiem. Respektīvi, lai nenotiktu šāda nelaime, šo plānu “B” Domei vajadzēja paredzēt, pirmkārt un, otrkārt, uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas teritorija bija jānožogo un jānorīko diennakts apsardze, kas pēc būtības ir īpašuma arests. Sabiedrība būtu pilnīgi laimīga, ja vēl arestētu arī visus “Prima M” darbiniekus un īpašniekus. Vai tas ir iespējams izdarīt ātri un tiesiski, es nezinu, bet pieņemu, ka Dome to nedarītu pat tad, ja kāds eksperts tā ieteiktu rīkoties.
Ko mums būs mācīties no šīs situācijas? Vairākas lietas, pirmā – ar globāli kontinatālu piesitienu. Visas Eiropas valstis vieno ne tikai karogs ar zvaigžņoto gredzenu, bet arī kopējs iekšējais tirgus, kura sastāvdaļa ir arī atkritumi, ko mēs nepagurstoši ražojam katru dienu un nakti. Tam kam rocība lielāka, diemžēl arī mēslo vairāk, tikai atšķirībā no mums, arī škiro labāk. Savukārt mēs šķirojam slikti un vienlaicīgi uzbūvējam atkritumu šķirošanas līnijas un pārstrādes rūpnīcas, kas darbojas pat ne ar pusi no savas jaudas. Rezultātā kādam vienmēr būs vēlme no valsts, kurā visus atkritumus nespēj pārstrādāt, atgādāt tos uz valsti, kur pietiek jaudas pārstrādei. Tas ir bizness, kas pastāvēs tik lgi, kamēr mēs turpināsim ražot atkritumus un, Latvijas gadījumā, arī nepietiekami labi šķirot. Tātad mūsu valsts uzdevums būtu nodrošināt šim biznesam jēgpilnu uzraudzību, kā arī pašiem uzlabot savus atkritumu šķirošanas paradumus, ja jau nemākam sevi disciplinēt principā ražot mazāk atkritumus. Kā to izdarīt Valsts vides dienests ar atbildīgo ministriju svēti nosolījās sākt risināt rudenī, tagad vasara esot, atvaļinājumi… Centīsimies turēt tos pie vārda!
Otra lieta, ir cilvēku lokālās bailes. Jā ugunsgrēks bija iespaidīgs, jā dūmi melni un daudz, kā tas ietekmē un ietekmēs vidi un cilvēku veselību, tagad cenšās noskaidrot atbildīgie dienesti. Pirmās analīzes ir veiktas, gruntsūdeņu un dzeramā ūdens horizonta piesārņojums netika konstatēts. Vēl tiks ņemtas atkārtotas analīzes, jo pazemes ūdeņu kustības ātrums dažādos horizontos ir dažāds, līdz ar to, galīgus secinājumus ir pāragri izdarīt. Dzeramā ūdens slānis Slokā, kas atrodas dolomītā 18-30m dziļumā, ir caurs kā “vecmāmiņas zeķe” Liels daudzums nepareizi ierīkotu un pamestu neiekonservētu urbumu nodrošina to, ka šajā slāni var iekļūt jebkāds piesārņojums jebkurā laikā. Šī udens slāņa ķīmisko un bakterioloģsko kvalitāti neviens nav pārbaudījis gadu desmitiem, jo privātmāju īpašniekiem šādu līdzekļu nav, savukārt komunālais dzeramais ūdens Kauguros un Slokā tiek piegādāts no daudz lielākiem dziļumiem, kurus no virszemes atdala vairāki ūdensnecaurlaidīgi slāņi. Tā sacīt, kamēr nenotiek nelaime, nevienam dienestam nav bijusi ne mazākā interese uzzināt, cik vides un cilvēka veselībai nekaitīgu ūdeni lieto Slokas un Kauguru iedzīvotāji. Runājot par dūmiem – tās nelaimīgas dienas laika apstākļi bija maksimāli labvēlīgi gan dūmu izkliedei, gan arī pārnesei atmosfērā. Diemžēl neviens šajā valstī nevar pateikt kur šie izkliedētie dūmi nosēdās, iespējams esam aizsūtījuši dioksinētus sveicienus saviem austrumu kaimiņiem, bet man kā ne-ķimiķim, tomēr liekas, ka pie šādas izkliedes, šo dumu kopējā ietekme uz cilvēku veselību ir līdzvērtīga tam, kā noticēt tā saucamo “chemitrails” ietekmei uz mūsu apziņu. Cita lieta, ja tajā dienā būtu pūtis neliels vējiņš Kauguru vai Slokas virzienā un arī atmosfēras spiediens būtu bijis savādāks…Ja es kļūdos, tad kolēģi kīmiķi apsauciet mani lūdzu!
Kāds būtu kopējs secinājums? Mēs labi mākam baidīties nevietā un nepavisam nebaidamies tur, kur vajadzētu. Dedzinot savā krāsnī plastmasas atkritumus, mēs ieelpojam daudz vairāk kaitīgu vielu, nekā noraugoties kā deg atkritumu izgāztuve. Ikdienā radot atkritumus, tā vietā, lai plānotu savu ikdienu bez tiem, mes paši esam radījuši šo fantomu – Slokas atkritumu laukumu, kas pēc savas būtības nav nekas cits kā mūsu ikdienas rīcības spogulis, tikai tāds, kurā mums ne ļoti patīk ieskatīties!

Mans papildinājums par dioksīnu ietekmi: domāju, lielākā baža ir nevis par Jūrmalas iedzīvotāju veselību, bet gan par to, ka vidē nokļuva indes, kas tajā mūžam nenoārdīsies, un nosēdās plašā teritorijā – gan Latvijā, gan Baltijas jūrā, gan citur, un pa bišķiņam atgriezīsies mūsu šķīvjos, ēdot Baltijas jūras zivis. To var gana precīzi aprēķināt, modelējot situāciju. Un, protams, tuvējo māju iedzīvotājiem skāde ir būtiskāka, jo viņu mājas un dārzi nokvēpa melnos dūmos, kas bija ne vien melni, bet arī indīgi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s