Dažreiz glāze piepildās un sāk līst pāri malām. Tā gadās. Manā gadījumā iešana pāri malām izpaužās blogošanā. Un tā arī šodien – par pieredzi kā pilsoniskai aktīvistei, kārtējo reizi piedzīvojot kā valsts iestāžu darbinieki uzskata sabiedrības pārstāvjus par pamuļķīšiem vai knišļiem, kuru spindzēšana ir apnīkstoša, bet ignorējama: nekādu seku nebūs. Un tas nav tikai vienā jomā – tas ir pārāk regulāri un apnīkstoši līdzīgi.
Tātad, veselības aizsardzībā. Ierobežojumi zāļu reklāmām aizsargā pacientus – nedrīkst reklamēt recepšu zāles, jo ārstiem jāizraugās pacientam vispiemērotākās, nevis pacienta ievērotās un reklamētākās zāles. Šajā gadījumā reklāmu traktē plašāk, proti, to var saskatīt arī intervijā, kas netiek pasniegta kā reklāma. Ziemassvētkos portālā “Kas Jauns” ievēroju rakstu ar recepšu zāļu reklāmas pazīmēm, 05.01.2017 aizrakstīju par to Veselības inspekcijai, kas to veselu mēnesi pētīja un beidzot 10.02.2017 saņēmu vēstuli, ka reklāmas pārkāpumi konstatēti un ierosināta administratīvā lieta. Raksts vēl aizvien ir pieejams internetā: varbūt sodiņu samaksās, bet pacientus drīkst turpināt maldināt, turklāt – to dara neviens cits kā Veselības ministrijas galvenā onkoloģe. Suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
Vides aizsardzībā. Uzņēmumi maksā nodokli par ogļskābās gāzes izmetēm un šo savākto naudu var izmantot pasākumiem, kas tās samazina. 2015. gada nogalē biedrība “Delna” cēla trauksmi, ka šī nauda jau “iezīmēta” konkrētai Ventspils iecerei, kas nebūt nav efektīvākais pasākums klimata labā, un projektu konkursā izvirzīti visai aizdomīgi nosacījumi (prasības ēkai precīzi atbilda tai, kas atradās pašvaldībā, kuras nosaukums sākas ar “Ven” un beidzas ar “pils”). VARAM ierēdņi to nevēlējās atzīt. Šo jautājumu nevalstiskās organizācijas ierosināja izskatīt Vides konsultatīvās padomes sēdē, kur atbildīgā ierēdne koši sarkaniem vaigiem centās iegalvot, ka konkursā varēs piedalīties ikviena pašvaldība, kas atbildīs izvirzītajām prasībām, tās neesot radītas tikai vienas pašvaldības labā un konkurss būšot taisnīgs. Oi, bet Ventspils vinnēja to konkursu. Kāda sagadīšanās. Nu lūk, un pēc gada nāk klajā Valsts kontroles atzinums “Ventspilij 15 miljoni piešķirti ar apšaubāmu pamatojumu”. Turpināsim izlikties, ka tā ir sakritība.
Izglītībā tieši speciālā izglītība ir viens no sāpju lauciņiem. Ir arī labas lietas – IZM ir izveidojusi darba grupu, lai spriestu, kā uzlabot pakalpojumus bērniem ar speciālajām vajadzībām, un Latvijas Disleksijas biedrība, kas ir šīs darba grupas dalībniece, aicināja mani piedalīties. Diemžēl, sirdī esmu ne vien aktīviste, bet arī pētniece – jebkuru darbu sāku ar esošās situācijas analīzi (studenti to pazīst kā literatūras apskatu), jo tikai tā, manuprāt, var būvēt kaut ko jaunu. Tāpēc vēlējos noskaidrot, kāpēc Latvijas izglītībā ir tāds fenomens, ka pārejot no 9. uz 10.klasi, lielākā daļa bērnu (95%) ar speciālajām vajadzībām vienkārši pazūd. Tiešām gada laikā notiek brīnums un viņi izveseļojas vai pazūd traucējumi? Cik zinu, tādi brīnumi dabā notiek vien salamandrām, kam mēdz ataugt noplēstā aste. Tātad, es vēlējos noskaidrot, kāpēc ir tik maz bērnu ar speciālajām vajadzībām vidusskolā, lai gan lielākajai daļai intelekts atbilst normai, jo bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, kam parastā vidusskola būtu par grūtu, ir mazākā “speciālo” bērnu daļa. Bet IZM atbildīgie ierēdņi nevēlējās šo jautājumu skatīt, jo tas nozīmētu atzīt, ka šobrīd izglītībā bērni ar speciālām vajadzībām vidusskolas līmenī ilgstoši tiek diskriminēti. Un, kad pēc atkārtotām (ignorētām) vēstulēm tomēr šo jautājumu darba grupā klātienē izvirzīju, man piedāvāja doties uz blakus telpu, un, paņemot līdzi kādu nelaimīgu grupas biedru, meditēt par šo tēmu. Tev nebūs uzdot neērtus jautājumus!
Augu aizsardzībā. Ornitologs Viesturs Ķerus bažījās, ka zemesvēžu iznīcināšanas līdzeklis kaitē viņa iemīļotajiem pupuķiem. Mani, savukārt, ieinteresēja, kāpēc līdzeklis, kas paredzēts augu aizsardzībai un satur spēcīgu indi – fipronilu-, nav reģistrēts kā augu aizsardzības līdzeklis, tādējādi apejot stingros nosacījumus. Tas ir, augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas prasības nemaz šādu līdzekli neatļautu, un, ja atļaujas nav, tā lietošana dārzkopībā ir nelikumīga un valsts iestādēm to vajadzētu kontrolēt. Sarakste ar valsts iestādēm ilga pusgadu garumā ar visdīvainākajām atrunām. Kāda vēstule man radīja īpašu jautrību – proti, Valsts augu aizsardzības dienesta ieskatā tas, ka līdzeklis jākaisa vagās, vēl nenozīmē, ka vagās būs augi, ko šis līdzeklis aizsargās. Dārzkopji vagas rok tāpat vien! Bez mazākā nodoma tajās kaut ko audzēt.Varu tikai iedomāties ierēdņa piepūli, sacerot tādu asprātīgu atbildi. Papīrs pacieš visu, galvenais, ka ir atbildēts un var turpināt izlikties, ka viss kārtībā!
Tikai nepārprotiet – ne visi ierēdņi muļķo publiku. Ir lieliski ierēdņi, kas pilda likumus un ievēro sabiedrības intereses. Diemžēl tie, kas tādi nav, nav tikai atsevišķi izņēmumi – mana pieredze drīzāk liecina par sistēmu, kā valsts iestādes “atšaudās” pret pilsonisko sabiedrību, maskējot savu neizdarību vai – dažkārt – piesedzot kāda intereses.
Grafiti 