Ikšķiles Brīvā skola tiesājas ar PVD par bērnu tiesībām ēst veģetāri.

Bet atstāsim diskusijām jautājumu, vai veģetārs ir pietiekams uzturs bērniem, un parunāsim par to, cik daudz gaļas tiem būtu jāēd? Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 172, bērnam nedēļā skolā jāapēd:

“Izglītojamo ēdienkartē katru nedēļu iekļauj …… produktus šādā daudzumā:

6.1. vismaz 300 g (neto) liesas gaļas vai zivs (fileja);

6.2. vismaz 300 g (neto) kartupeļu;

6.3. vismaz 1000 g piena, kefīra, jogurta vai citu skābpiena produktu*;

6.4. vismaz 100 g (neto) ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (biezpiens, siers);

6.5. vismaz 250 g augļu vai ogu;

6.6. vismaz 500 g dārzeņu, no tiem 250 g svaigā veidā”.

Tātad, bērnam katru piecās dienās dienu skolā ir jāizdzer vismaz glāze piena (vai kefīra, jogurta, 200 g), un 60 g gaļas vai zivs, un vēl 20 g siera vai biezpiena. Vēl ir skolas, kas piedalās skolas piena programmā, un tad bērnam sanāk jau divas glāzes piena dienā. Kamēr citās valstīs klimata labā skolas pusdienās gaļas daudzumu samazina un pasniedz tikai divas reizes nedēļā, Latvijas skolas to nevar, jo tad nesanāks vajadzīgais zivs un gaļas daudzums nedēļā.

Bet kāds ir pamatojums šiem obligātajiem  300 g gaļas vai zivs? Kāpēc ne 200, vai 100? Un kāpēc daļa no šiem 300 g nevarētu būt pupiņas vai zirņi?

Ceru, ka parādīsies kāds uztura speciālists un spēs man pateikt, ar ko mūsu pusaudži tik ļoti īpaši, ka vēl aizvien tos jābaro Kaucmindes labākajās tradīcijās tikai ar kartupeļiem un karbonādi?