Portālā “Mana balss” publicēts aicinājums aizliegt bisfenolu A saturošas pudeles. Vienlaikus tas satur vairāku produktu slēptu reklāmu – apzināti vai neapzināti tie reklamēti MemoryWater un Tupperware, kas to lai zin. Bet vai tiešām minētie BPA-free produkti ir labas, iesakāmas, pie tam – vienīgās alternatīvas?
Polikarbonāta pudeles var saturēt bisfenolu A, kas ir hormonālo sistēmu traucējoša viela, jo mūsu organismam tā “sagroza galvu”, atgādinot estradiolu, dabisku hormonu. Nevēlamā iedarbība ir ļoti plaša – varot veicināt audzējus, aptaukošanos, izraisīt reproduktīvās veselības un pat uzvedības problēmas. Polikarbonāta pudeles var atpazīt pēc simbola, kas apzīmē polikarbonāta plastmasu. Tomēr zem šīs simbola var būt arī citi plastmasu veidi, kas nesatur šo kaitīgo vielu.
No polikarbonāta gatavo, piemēram, atkārtoti izmantojamās 18 litrīgās ūdens pudeles. Lai gan Eiropas pārtikas drošības iestāde uzskata, ka pudelēs un citos pārtikas iepakojumos esošais bisfenols A risku patērētājiem nerada, ir zinātnieki, kas tā nedomā, un aicina Eiropas Komisiju pārskatīt bisfenola A klātbūtni pārtikas iepakojumā, kas arī, iespējams, drīzumā tiks darīts.
Mazākos iepakojumos ūdeni pilda PET pudelēs, kas bisfenolu A nesatur.
Zinot patērētāju piesardzību pret bisfenolu A, daži ražotāji piedāvā citu veidu plastmasu pudeles. Tomēr alternatīvu ir samērā maz, jo lielajām pudelēm vajag izturīgu plastmasu, tām ar PET nepietiek. Nav pārliecības, ka alternatīvas būtu labākas – piemēram, par vienu no alternatīvām – tritānu – pavisam svaigs (2015), gana prestižā zinātniskā žurnālā Ecotoxicology publicēts S.Janga un K.Ji raksts vēsta, ka tam arī piemīt hormonālo sistēmu graujošas īpašības. Jā, tas pats tritāns, kur savu ūdeni iepako MemoryWater.
No otras puses, iespējams, ne jau ūdens pudeles ir vislielākais drauds – ir citas lietas, no kā vajadzētu vairāk izvairīties, piemēram, neēst neko no metāla kārbām un nedzert dzērienus no alumīnija bundžām, kas ir būtisks bisfenola A avots. Mazuļiem, kas ir jutīgāki, dzeršanai labāk izvēlēties polipropilēna vai stikla pudelītes (Eiropā gan jaunajās bērnu pudelītēs bisfenols A ir aizliegts). Un mājās ūdeņus lielajās polikarbonāta pudelēs vajadzētu lietot tikai izņēmuma gadījumos (piemēram, ja nav centralizētās ūdensapgādes).
Savukārt, par Tupperware – ir arī ļoti daudz citu virtuves trauki, kas nesatur Bisfenolu A – polietilēna trauki, polipropilēna trauki, stikla trauki, porcelāns, nerūsējošā tērauda trauki – ir gana laba alternatīva.
Grafiti 
Šeit 2015. gada pētījums par Tritan, kas apgalvo tieši pretējo, ka šai vielai nav nekāda estrogēnā aktivitāte: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22343188
Ietekmi uz endokrīno sistēmu grūti novērtēt, ir nepieciešami daudzi testi (testu baterija), jo tā ietekme var izpausties dažādās sfērās. 2015. gadā publicēts tikai komentārs, pats pētījums ir no 2012. gada (Osimitz, 2012). 2012. gada pētījums veicis QSAR (molekulas struktūras) aprēķinus un vairākus in vitro testus un divus in vivo (žurkām), un secinājis, ka ietekmes nav, jo nekādas novirzes žurku orgānos nav atradis. In vitro un molekulas struktūras testi ir ar vājāku ticamību, jo hormonālā sistēma ir ļoti sarezģīta, un nomodelēt ir grūti. Tomēr modelēšanu un in vivo testus izmanto, jo tie ir krietni lētāki, un tos izmanto indikatīviem mērķiem. Manis minētais pētījums (Jang & Ji, 2015) veicis ilgtermiņa pētījumu uz ūdens dzīvniekiem (in vivo), un secinājis, ka ir jūtama ietekme uz to reproduktīvo spēju. Tas ir cits in vivo tests, kā 2012. gadā veiktais. Tā var būt, ka uz vieniem dzīvniekiem izpaužas, uz citiem nē (2012. gads – žurkas, 2015. gads – vēzīši un zivis). Bet var būt arī tā, ka izmaiņas reproduktīvajaos orgānos nav izmērāmas (kā 2012. gada testā), bet tomēr negatīvu ietekmi uz spēju vairoties atstāt (2015. gada tests). Tāpēc nav pamata apgalvot, ka ar 2012. gada pētījumu pietiek, lai mēs justos droši, ka ietekmes nav, un varam ignorēt 2015. gada pētījumu.