Vai demokrātija un sarunas der tikai liberāļiem?

Vakardien aptvēru, ka mīlu Cēsis. Silts vakars, dziļi zilas debesis, pilsēta kā maza pērle ar līkumainām ieliņām, kas Tevi aizved no vienas jaukas kafejnīcas pie otras ar viesmīlīgiem saimniekiem. Un pāri visam – sirdī gaiša noskaņa, satiekot tik daudz fantastisku cilvēku festivālā LAMPA, redzot tik daudz pozitīvu emociju. Un arī līdzpārdzīvojums, izrādē “Septiņi” klausoties dažādu valstu sieviešu sāpīgajos un – vienlaikus drosmīgajos dzīvestāstos.

Bet dzīvē medus mucas bez darvas pilieniem nemēdz būt. Tās ir atskaņas par “liberāļu” un sorosītu Valpurģu nakti. Pirmajā brīdī smieklīgi, pēc tam – skumji. Vai tiešām cieņpilnas sarunas un demokrātija ir tikai liberāļu iedoma?

Viena no mūsdienu nopietnām problēmām ir izteikta dažādu ideju pārstāvju radikalizēšanās un noslāņošanās. Ļoti daudzi cilvēki (arī es) ziņas apgūst no sociālajiem tīkliem, līdz ar to nosūtīto ziņu un viedokļu raksturs atbilst manām izvēlēm. Rodas pārliecība, ka vairums domā tā kā es, un ir milzīgs pārsteigums, saskaroties ar citu viedokli.

Šogad festivālā piedalījās arī domubiedru grupa CenzūraiNē, kuras rindās esmu arī es. Viens no pasākumiem bija debates par vai pret tā saukto Izglītības likuma Tikumības grozījumu atcelšanu. Šie grozījumi  dod skolas padomēm (kur vairākums ir vecāki) tiesības aizliegt skolām izmantot noteiktus materiālus, kas, vecākuprāt, varētu kaitēt bērnu tikumiskajai attīstībai. Aicinājām gan pret, gan par pārstāvjus. Kamēr nebija grūtības atrast tos, kas gatavi debatēt par grozījumu atcelšanu, skaļākie grozījumu aizstāvji nemaz nevēlējās piedalīties. Jānis Iesalnieks atteicās piedalīties “liberāļu burziņā“, jo nenākot “ar savu Bībeli svešā baznīcā“, piedalīties debatē, ko organizē “agresīvi kultūrmarksisti“, acīmredzot, CenzūraiNē. Asociācijas “Ģimene” pārstāvji pat neatbildēja uz vēstulēm.

Kā gan var veidot dialogu, ja otra puse atsakās diskutēt? Bet varbūt pārāk lielu vērību pievēršam cilvēkiem ar izteikti radikāliem uzskatiem, kas nemaz nav gatavi dialogam, jo ir tikai viena taisnība – viņējā, un tā jādabū cauri visiem spēkiem, arī apmelojot, pūšot miglu acīs, solot neiespējamo kā Brexit kampaņā vai kā Donalds Tramps? Tā pati asociācija “Ģimene”, kas pēc debates, kurā neizmantoja savu iespēju piedalīties, vēlāk sociālajos tīklos izpaltīja melīgu informāciju par vienu no oponentiem.

Man ļoti nepatiktu, ja festivālu “LAMPA” uzskatītu tikai par liberāļu burziņu. Šogad tajā bija gana daudz cilvēku, kurus nekādi nevar nosaukt par liberāļiem – tostarp, Zbigņevs Stankevičs, Laimdota Straujuma, debatē par “Tikumības grozījumiem” piedalījās arī to aizstāvji, konservatīvo vērtību sargi  – Saeimas deputāte Inga Bite, Tatjana Pečurina Bērziņa (biedrība “Mūsu bērni”) un Jurģis Klotiņš, Rīgas Domes deputāts.

Vai tad saruna ar viņiem bija neiespējama? Vai, tieši otrādi, jēgpilna un interesanta? Starp citu, demokratiskā sabiedrībā tieši kāda priekšlikuma oponenti visdrīzāk atradīs tā vājās puses, un ieklausīšanās viņos var palīdzēt tās novērst. No otras puses – paužot viedokli, kam kāds nepiekrīt, ir jārēķinās ar iebildumiem. Ne visi klausītāji iztiek bez ūjināšanas vai smīnēšanas – nu un? Tāpēc es īpaši cienu debatētājus, kas aizstāvēja Tikumības grozījumus tieši par gatavību skaidrot savu viedokli arī tad, ja auditorijā tas ir nepopulārs. Tieši šī spēja padara viņus par daudz labākiem politiķiem vai pilsoniskajiem aktīvistiem, pretēji tiem, kas izvairās.

Neskatoties uz to, cik ļoti man patika politiķu cepiens un Ilzes Vinķeles izcilā atbildes runa, pamanīju arī uz to, ka komiķu politiskās simpātijas tomēr ietekmēja viņu “pannas” karstumu, radot Ilzei Vinķelei maigākus apstākļus. Ja jau cepjam, tad cepjam. Visus vienādi karsti.

Mani skumdina liberāļtusiņa birka festivālam, kura mērķis ir “veicināt demokrātisku kultūru Latvijā, rosināt cilvēku interesi par Latvijā un pasaulē notiekošo, kā arī radīt platformu cieņpilnai viedokļu un ideju apmaiņai“. Vai tad demokrātija ir kaut kas īpaši liberāls, un konservatīvajiem der tikai totalitāri režīmi? Un vai demokrātija iespējama bez sarunām? Ikviens, kas bija gatavs ievērot festivāla manifestu, drīkstēja pieteikt tajā savu pasākumu, un ikviens drīkstēja kļūt par brīvprātīgo.

lampa-soc-maijs-11

P.S. Manā kalendārā 2017. gada 30.jūnijs-1.jūlijs jau rezervēts. Festivālam “LAMPA”.

 

 

 

 

One response to “Vai demokrātija un sarunas der tikai liberāļiem?

  1. Problēmas ir daudz un viena no tām, ka rakstā nosauktie cilvēki nav pieraduši klausīties un arī to īsti neprot. Viņiem sen ir viedoklis, ka visi klausās tikai un vienīgi viņus. Tāpēc ar šiem cilvēkiem dialogs nesanāks. Labs ieraksts, man patika. 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s