Suņi rej, bet karavāna? Dogo sāgu turpinot.

Suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Vai suņi mirst, bet nekas nemainās. Nu jau diskusijās par suņu slimību iesaistās visdažādāko nozaru zinātnieki. Kas, manuprāt, ir ļoti labi, jo viens no zinātnes un tās kalpu- pētnieku – uzdevumiem ir sagatavot informāciju labu lēmumu pieņemšanai.

Lemšana sarežģītu problēmu gadījumā nav viegla. Sākumā ir ļoti maz informācijas, lai pieņemtu labu lēmumu, un pārsteidzīgi lēmumi var radīt pamatīgas izmaksas (skatīt attēlu zemāk). Piemēram, Megaesophagus gadījumā pārtraucot tirgot aizdomās turamo barību (Dogo), var radīt nepamatotus zaudējumus ražotājam. Kurš pēc tam tos atmaksātu, ja lēmums būtu kļūdains un suņi turpinātu mirt? Lai lēmums būtu pamatots, ar mazu kļūdīšanās iespēju, vajag informāciju – bet tās savākšana prasa laiku.Arī  lēmuma novilcināšana rada pamatīgas sekas (Dogo gadījumā – ja tiešām vainīga barība, netiek novērsts suņu saslimšanas cēlonis, suņi turpina slimot, bet nepamatoti zaudējumi ražotājam). Tāpēc lēmējiem ir jālaipo starp nenoteiktību un novilcināšanu, kas nejauki palielina ar lēmumu saistītās izmaksas, bet katra savā virzienā. Vides aizsardzībā ir piesardzības princips, kas saka, ka nopietnu draudu gadījumā var rīkoties arī tad,  ja ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta (optimālais lēmuma pieņemšanas brīdis attēlā zemāk). Attiecībā uz dzīvnieku barību, līdzīgi saka Dzīvnieku barības aprites likums: uzņēmuma darbību bez iepriekšēja brīdinājuma drīkst apturēt, ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai. Tātad, jābūt optimālam lēmuma pieņemšanas brīdim, kad vēl aizvien pastāv nenoteiktība, bet pārlielu liela vilcināšanās jau rada ļoti pamatīgas sekas. Mans jautājums Dogo lietā- varbūt atbildīgās iestādes novilcina lemšanu, aizbildinoties ar pārlieku nenoteiktību? 

Slide2

Jāatcerās, ka ir arī dažādas perspektīvas – suņu saimnieku acīs viņa mīlulis ir īpašs, un viņš grib to pasargāt no jebkāda riska, skatīt attēlā zemāk. Tāpēc arī veterinārārsti brīdināja savus klientus jau krietni pasen, un lieki pārmest viņiem ļaunprātību. Ražotāja perspektīva ir cita – izmaksām viņa acīs ir milzu nozīme, un viņš negrib steigties ar ražošanas pārtraukšanu. Jautājums, kas vairāk ietekmē lēmuma pieņēmēju – Zemkopības ministriju – iespējamie ražotājam nodarītie zaudējumi vai suņu īpašnieku suņu ārstēšanai paredzētās izmaksas un morālās ciešanas?

Slide3

Šobrīd atbildīgās amatpersonas lēmuma novilcināšanai attaisnojas ar nenoteiktību – ne viss esot izpētīts, ne viss esot skaidrs (dr.med.vet Aivars Bērziņš). Cēloņsakarība ar Dogo ir, bet izskaidrojums, kāpēc tā notiek, nav. Barība esot pētīta – viss likumā noteikto normu robežās (bet, ņemot vērā problēmas apmēru, ir ņemts smieklīgi mazs paraugu skaits, un analītiski noteiktas tikai 50 vielas, lai gan aizdomās turamo vielu skaits varētu būt krietni lielāks). Esot iespējami dažādi jaucējfaktori, kas to cēloņsakarību varot ietekmēt, neesot bijusi kontrolgrupa. Vārdusakot, nenoteiktība pārāk liela, izpēte jāturpina.

Tomēr matemātiķis, profesors Andris Ambainis, aprēķināja un secināja, ka pie 40% tirgus daļas (tādu tirgus daļu minēja ražotāji) risks, ka ar Dogo barots suns saslims ar megaesophagus, pieaug 23 reizes un secināja: “Es savu suni ar Dogo nebarotu“.

Diskusijā iesaistījās Māris Goldmanis, ekonomikas zinātņu doktors, kas izskaitļoja, ka ir dažādas nejaušību iespējas, kas Andra Ambaiņa aprēķināto risku samazinātu tikai līdz piecām reizēm. Pirmkārt, nav izveidota suņu kontrolgrupa – nav zināms, cik citi īpašnieki savus suņus baro ar Dogo – varbūt daži baro tikai ar Dogo, bet daži izmanto dažādus barības veidus, un tad ar Dogo suņus baro krietni vairāk (piemērs attēlā lejāk – 60% dažādās proporcijās). Tas būtiski samazina aprēķināto risku, un tas, ka nav bijusi kontrolgrupa, tik tiešām traucē lemt.

Sadalijums

Bet vai Dogo ražotājiem suņu barības ražošanā ir tie 40%? Diez vai – pati  Tukuma Straume saka, ka mēnesī saražo ap 300 tonnu suņu un kaķu barības. Savukārt tirdzniecības statistika liecina, ka pagājušo gadu suņu un kaķu barības imports bija ap 2458 t mēnesī. Tas ir, Tukuma Straumes kaķu un suņu barības daļa nevar būt lielāka kā 12% tirgus (ja viņi nav  vienīgie ražotāji Latvijā, tad vēl mazāk). Un tad risks sunim saslimt ar Megaesophagus, ja baro ar Dogo, pieaugtu līdz 115 reizēm)! 12% tirgus daļa būtiski maina sadalījumu – varbūtība, ka liela daļa suņu īpašnieku savus suņus baro ar Dogo, ir ļoti maza. Turklāt, ir liela daļa suņu īpašnieku, kas suņus baro ar pašgatavotu barību,  šajā statistikā neparādās, bet pasliktina “statistiku” Dogo ražotājam par sliktu. Līdz ar to kontrolgrupas trūkums vairs neizskaidro, kāpēc ir tāda atbildīgo iestāžu vilcināšanās. Un varbūt arī kļūst interesanti, kāpēc ražotāji savās intervijās pēkšņi tā palielina savu tirgus daļu? Protams, vēl nenoteiktību rada tas, ka statistika nenošķir suņu un kaķu barību, bet arī tad pilnīgi noteikti mēs nenokļūstam līdz 40% tirgus daļas suņu barībā,  – ticamāk, ne vairāk kā 20% (un tad risks, ka barojot ar Dogo, suns saslimst, pieaug 65 reizes).

Secinājums – zinātne mums palīdz labu lēmumu pieņemšanā. Bet, šķiet, Dogo sāgā atbildīgās iestādes zinātnes vārdu neglīti valkā, aizbildinot savu bezdarbību.

7 responses to “Suņi rej, bet karavāna? Dogo sāgu turpinot.

  1. Izspēlēsim visus variantus: 1) Tiek apturēta ražošana bez zinātniska pierādījuma. 1a) Straumes pārtika ir vainīga un tiek apturēta tās ražošana. Ieguvumi: dzīvi 200 suņi (devīgi novērtēsim katra vērtību uz 500 eiro katrs), kopējais ieguvums 100K eiro. Zaudējumi: Straumes uzņēmums zaudē miljonus plus darba vietu zaudējums daudziem cilvēkiem, kā arī iekasēto nodokļu zaudējums. 1b) Dogo pārtika nav vainīga. Ieguvumi: 0. Straumes uzņēmums zaudē miljonus plus cilvēki zaudē darba vietas. Potenciāli var iesūdzēt Latvijas valsti tiesā, saņemt kompensācijās, cieš tiesiskas valsts reputācija.

    2) Ražošana netiek apturēta, jo nav zinātnisku pierādījumu. 2a) Straumes pārtika ir vainīga. Zaudējums aptuveni 200 suņi (=100K eiro). Ieguvumi: Straume nopelna miljonus plus darba vietas. 2b) Pārtika nav vainīga. Zaudējumi: 0. Ieguvumi: Straume nopelna miljonus, plus darbs, plus nodokļi.

    Rēķini kā gribi, izdevīgāk ir nesteigties un pagaidīt, kamēr zinātnieki izdara savu darbu. Šķiet, ka valdība ir lēmumu pieņēmusi.

    • Jā, skumji, ja arī Jūs domājiet, ka valdība lēmumu pieņēmusi, jo tas tā ir ļoti cilvēkiem nelabvēlīga valdība. Jo – zaudējums jau nav tikai 500 Eur par katru suni, ko devīgi esat piešķīruši – varbūt tas arī līdzinās suņa vērtībai tirgū (ne tikai pērkot, bet arī audzinot, ārstējot, čipojot) + ārstēšanas izmaksas. Bet vai Jūs pierēķinājāt saimnieka izmaksas, auklējot slimo suni? Vai pierēķinājāt morālās ciešanas, apzinoties, ka no smagās slimības varēja izvairīties? Vai pierēķinājāt tiesu darbus un kompensācijas, ko varētu pieprasīt, ja pierādītu, ka valdība ignorējusi Dzīvnieku barības aprites likumu (barībai tirgū jābūt drošai) un it īpaši 26. pantu (ja ir draudi, ražotni jāslēdz) . Vai aprēķinājāt zaudējumu valsts prestižam, kas nozīmētu, ka valsts negarantē drošību, un līdzīgos gadījumos vienkārši sāksies panika? Arī to visu var monetāri aprēķināt. Pie tam, iespējams, arī tad, ja Dogo nebūtu vainīgs, bet valsts būtu pārtraukusi ražot, tiesa varētu lemt, ka pie attiecīgā riska tas bija adekvāts pasākums. Force majeure.

      • Nē, es neko tādu neierēķināju, jo tam nav pamata. Suņu īpašnieki nav vienīgi, kam potenciāli varētu būt morālas ciešanas. Arī uzņēmumu darbiniekiem, viņu bērniem un radiniekiem var būt ļoti smagi, ja tiek zaudēts darbs un ienākumi.

  2. Atpakaļ ziņojums: Labojums Dogo aprēķinos – suņa varbūtība saslimt pieaug starp 63 un 115 reizēm – Zinātnieka pārdomas·

  3. KasparsM Ilgtermiņā Straume jau ir zaudējusi ar vilcināšanos, jo patērētāja uzticība ražotājam ir zudusi, un arī uzticība jebkādiem pozitīviem pierādījumiem arī, līdz ar to ir pārdošanas apjomu kritums un ilgtermiņā tās pašas zaudētās darba vietas! Bet ja laikus atzītu savas kļūdas un labotu tās- ilgtermiņā varētu atgūtu iepriekšējos ražošanas apjomus, un nevienam nevajadzētu zaudēt darba vietas!

    • Cik saprotu, ražotne turpina darboties un darbu vēl neviens nav zaudējis. Bet ko tu domā ar Straumes vilcināšanos? Jā, viņu PR nav tas labākais, bet no neliela uzņēmuma jau grūti gaidīt augstus rezultātus nesaistītā jomā. Ko tu gribētu, lai viņi konkrēti dara?

  4. Protams, kaut kur ir pretējā nometne, bet šeit apskatīto aprēķinu rezultāti atšķiras tikai par kārtām – 5x vai 200x – vienalga, jo melnais PR (ko paši Straume sev arī ir negribot pagatavojuši) jau sen ir nostrādājis un suņus ar to sūdogo vairs baro retais – kura ausis nav aizsniegusi informācija. Par daža ierosinātāja suņa vērtības aprēķinu 500e robežās vispār neizteikšos. Es apzinos, ka visu var nopirkt un visam ir sava cena, bet atsakos dzīvot valstī, kas veic tādus aprēķinus. Jo nākamais līmenis būtu aprēķināt – kur mēs izdevīgi varētu ieguldīt visu pensiju fondu, ja pensionāru nebūtu… Jo ekonomiski izdevīgi viņi galīgi nav.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s