Līdz šim domāju, ka valsts garantē, ka veikalos pārtika ir droša. Un suņu barība ir droša.

Skaitļi. Pēc presē izskanējušās informācijas:
– ar Dogo tiek baroti aptuveni 40% Latvijas suņu, netiek baroti – 60%.
– starp saslimušajiem, ar Dogo baroti 94%, netiek baroti – 6%.

Proporcijas. Ja saslimušaie suņi ir x procenti no visiem Latvijas suņiem, tad
– starp suņiem, ko baro ar Dogo, saslimušo ir 94*x/40 = 2,35*x procenti
– starp suņiem, ko nebaro ar Dogo, saslimušo ir 6*x/60 = 0,1*x procenti.

Suņa iespēja saslimt ar barības vada dilatāciju/megoesophagus, ēdot Dogo, pieaug 23,5 reizes  (….) Bet 23 reižu atšķirība ir ļoti nopietns netiešs pierādījums, ka ar šo barību varētu būt problēmas. Un tas, ka var eksistēt “nezināmie faktori“, te nav adekvāts pretarguments. Ja man būtu suns – nepirktu Dogo.

26.pants. Uzņēmuma darbību bez iepriekšēja brīdinājuma drīkst apturēt, pieņemot rakstveida lēmumu, ja barības apriti reglamentējošos normatīvajos aktos minēto prasību pārkāpumu dēļ barībā var nonākt aizliegtas vai neatļautas vielas, slimību izraisītāji vai rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai.

Tātad – ir vai nav draudi? Kāpēc PVD ignorē 26. pantu un neaptur uzņēmumu, kamēr nav pierādīts, ka “Dogo” nav vainojams suņu saslimšanā?