Grābekli, belz, cik gribi, tik un tā kāpsim Tev virsū!

Pirms pāris gadiem piedzīvojām smagu traģēdiju: bojā gāja 54 cilvēki. Projektētāju vai būvnieku kļūdas dēļ sabruka milzīga ēka. Signalizācijas sistēmas pirms traģēdijas darbojās uz pilnu jaudu, un, tā kā neviens nespēja saprast to gaudošanas cēloni, lielveikals un pircēji tās ignorēja. Veikals turpināja strādāt. Cilvēki paļavās uz veikala godaprātu un turpināja iepirkties. Lai gan, ievērojot piesardzības principu*, veikalu vajadzētu slēgt, un tad meklēt sirēnu aurošanas cēloni – bojājums elektronikā vai tomēr signalizācijas brīdinājums par problēmu ēkā. Teiksiet, pēc kaujas visi gudri?

Šobrīd Latvijā ir neizprotams letālas suņu slimības uzliesmojums. 94% saslimušo suņu vieno tas, ka tie ēduši to pašu dzīvnieku barību – “Dogo”. Pārējie 6% suņu, kas ar to saslimuši bez saistības ar šo zīmolu, atbilst saslimšanas līmenim citās valstīs.

Tomēr “Dogo” vēl aizvien pārdod veikalos, jo neesot atrasts mehānisms, kā tieši barība varētu izraisīt tādu saslimšanu. Cilvēki vēl arvien šo barību pērk, un cilvēkus var saprast – tāpēc mums ir valsts, kas ir garantē, ka veikalu plauktos barība ir droša. Lai gan ir atšķirīgi viedokļi, vai daži atļautie konservanti suņiem tomēr nekaitē ilgtermiņā, tomēr – kopumā barībai jābūt drošai, tā nedrīkst izraisīt saindēšanos vai saslimšanu.

Iespējams, barība nav vainīga. Tomēr, pie esošā signalizācijas sirēnu skaļuma (lasiet – 94% saistība) vides aizsardzībā būtu jānostrādā piesardzības principam – barību būtu jāpārtrauc tirgot līdz saprasts saslimšanas cēlonis. Ja tas jau būtu izdarīts pirms pāris mēnešiem – un saslimšanas turpinātos- tad “Dogo” būtu tīrs un balts nomazgāts. Vai varbūt mūsu suņi nav vide, un tāpēc viņiem tādu aizsardzības līmeni nepiedāvā?

Abus gadījumus vieno tas, ka uzņēmēja peļņas intereses tiek stādītas augstāk par iespējamo apdraudējumu cilvēku dzīvībām, dzīvnieku dzīvībām vai mantai. Lai gan ikvienā uzņēmējdarbībā jārēķinās ar riskiem zaudēt peļņu: vienus uzņēmējus apdraud sausums, citus naftas vai finanšu krīze, pārtikas ražotājus – problēmas ar produktu drošību.

Šķiet, pats ražotājs neapzinās, cik bīstams viņš izskatās, uzskatāmi demonstrējot, ka klientu vajadzības viņu neinteresē, tikai viņu nauda. Arī tad, ja izrādīsies, ka barība “Dogo” nav vainīga suņu saslimšanā, diez vai es jebkad to pirkšu savam sunim, jo man nav pārliecības, ka tiešām parādoties kādām problēmām, uzņēmējs rīkosies atbildīgi un suņu veselību stādīs augstāk par savu peļņu.

Vēl vairāk mani skumdina valsts iestāžu rīcība. Arī Zemkopības ministriju acīmredzami un uzņēmēja zaudētā peļņa satrauc krietni vairāk kā barības iespējamā saistība ar suņu slimības uzliesmojumu, lai gan vajadzētu būt otrādi. Kam gan vēl būtu jāuzmana produktu drošība, ja ne valsts iestādēm?

*Piesardzības princips vides aizsardzībā (Vides aizsardzības likums, 3.pants):
ir pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības aizsardzību.

suns2

One response to “Grābekli, belz, cik gribi, tik un tā kāpsim Tev virsū!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s