Sievietes un diskusijas par Dievu

Debašu klubs “QUOtudomā” 8. aprīlī rīko diskusiju “Vai Dieva jēdziens palīdz izprast pasauli?”.

Man šķita interesanti, ka šajā diskusijā nepiedalās neviena sieviete. Varbūtība, ka brīvā atlasē no 5 dalībniekiem visi ir tikai vīrieši, ir trīs no simta. Tātad, no 33 QUOtudomā debatēm tikai vienā tīras nejaušības pēc būtu tikai vīrieši. Nejaušība vai likumsakarība, kas atspoguļo mūsu sabiedrību? Tviterdiskusijā par šo tēmu paši QUOtudomā uzsvēra, ka viņi dalībnieku sastāvam (dzimumu līdzsvaram) pievērš vērību. Acīmredzot, šajā tēmā viņu izvēle “sieviešu – labu debatētāju” pusē bija visai iegrožota. Man nav pamata to apšaubīt – cik jūs varētu nosaukt spilgtas sieviešu kārtas debatētājas, kas ar Baznīcas pārstāvjiem būtu diskutējušas par reliģijas tēmām?

Šī tēma mani ieintriģēja tāpēc, ka vēsturiski kristīgajās konfesijās sievietes Baznīcā neizteicās: sievietes neordinēja par mācītājām, un Latvijā vēl aizvien neordinē. Diskusijās par šo tēmu nereti piesauc Svētos Rakstus: (1.vēstule Korintiešiem, 14.nodaļa):

34 Sievas lai draudzē klusē, jo viņām nav ļauts runāt, bet lai viņas paliek bauslības noteiktajā paklausībā.

35 Bet, ja viņas grib ko mācīties, lai izjautā mājās savus vīrus, jo sievai ir apkaunojoši runāt draudzē.

Neskatoties uz to, ka citur pasaulē lielākā daļa luterāņu akceptē sieviešu ordinēšanu mācītāju kārtā, Latvijā pat cenšas īpaši uzsvērt, ka tas ir nepieņemami, kā par to mazliet ironiski atgādina mācītājs Mārtiņs Urdze:

2016. gada jūnijā ir paredzēta nākamā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sinode. Viens no apspriežamiem jautājumiem būs paredzētās izmaiņas LELB Satversmes 133. pantā, kas nosaka, ka par mācītāju varēs ordinēt tikai vīrieša kārtas pārstāvjus. Šīs izmaiņas esot nepieciešamas trīs iemeslu dēļ: 1) lai parādītu Rietumu luterāņiem, ka noraidošā attieksme pret sieviešu ordinācija nav tikai arhibīskapa Jāņa Vanaga personīgs viedoklis, bet ka tā esot visas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas nostāja; 2) lai skaidri apliecinātu savu stāju pret Rietumu liberālo ideoloģiju, kas graujot ģimenes vērtības, veicinot homoseksuālismu un sajaucot dzimumu lomas; 3) lai bez ierunām sekotu Bībelē izteiktajiem norādījumiem par sievietes lomu dievkalpojumā.

Mani kā cilvēku, kas nav īpaši studējis Bībeles tekstus un nepieder nevienai konfesijai, vienmēr ir mulsinājis fakts, ka Bībelē ir sarakstītas ļoti dažādas lietas, bet tikai dažas tiek uztvertas burtiski, kamēr citas – aizmirstas. Šo fenomenu reiz ļoti labi izcēla Ieva Skrabele. Īsumā – ne jau Bībele veido mūsu morāli, bet gan mūsu morāle nosaka, kā mēs interpretējam Bībeles tekstus. Un varbūt nevis Bībele aizliedz Jānim Vanagam ordinēt  mācītājas-sievietes, bet viņš vienkārši to nevēlas darīt, un atrod attaisnojumu Svētajos Rakstos. Labi, Baznīca ir Baznīca, lai pati tiek galā ar sieviešu lomu savā Dievkalpojumā, bet kāpēc nav spilgtu sieviešu šādā tēmā pasaulīgu spēku organizētā diskusijā?  Vai tas ir tradīciju spēks – vai ieradums? Vai – tomēr tikai sagadīšanās?

2012. gadā Latvijas feministes sašūmējās par par faktu, ka politiķu un garīgo līderu diskusijā pie valsts prezidenta, cik redzams ziņās, nepiedalījās neviena sieviete. Vai vismaz vērā ņemama un pieminama sieviete. Vai garīgums ir tikai vīriešu lauciņš arī pasaulīgā telpā, kur neviena sieviete neuzdrošinās ielauzties? Ja pamanījāt – starp garīgajiem līderiem bija ierindoti tikai kristīgo konfesiju pārstāvji. Vai garīgums ir tikai kristīgās Baznīcas lauciņš? Tad jau ir tikai loģiski, ka sievietes diskusijās par garīgiem jautājumiem maz parādās, jo patriarhālie Baznīcas tēvi diez vai šādām diskusijām izvēlēsies sievietes, pat, ja tikai oponenta kārtā. Bet, protams, var uzdot jautājumu, kas īsti ir garīgums, un kāpēc diskusijā pie prezidenta par garīgumu politikā nepiedalījās, piemēram, neviens folklorists vai folkloriste.

Starp citu, Latvijas Universitātē ir Teoloģijas fakultāte, kuras dekāne ir sieviete. Tāpat arī mācībspēku vidū sievietes ir labi pārstāvētas. Tā kā nevarētu teikt, ka jautājumi par garīgumu un reliģiju vietu mūsu dzīvē sievietes neinteresē. Arī dievkalpojumos satiksiet vairāk sieviešu kā vīriešu.

Cik ļoti mēs veidojam tradīcijas, un cik ļoti tradīcijas veido mūs?

 

Jebkurā gadījumā. Diskusija solās būt ļoti interesanta.

 

 

 

 

2 responses to “Sievietes un diskusijas par Dievu

  1. tikpat labi mēs varētu jautāt: kāpēc sievietes, piemēram, jūs, netikāt uzaicinātas pārstāvēt otru – opozīcijas – viedokli? Varbūt organizatori arī otru viedokli labāk atstāj kādu “uzticamāku” ekspertu pārziņā, kaut arī par to varētu izteikties jebkurš, kurš uzskata, ka Dieva nav?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s