Lasot uzviļņojošās vakardienas diskusijas par ūdens struktūrām un vainadziņiem, nolēmu, ka ir laiks pārpublicēt daļu mana raksta “Vides vēstīs” par ūdeni.

Tiesa, vakardien lasot Slavas Kašķejeva blogu (starp citu, ļoti vērtīgs un pārdomas rosinošs ieraksts), caudēju cerības, vai ir vērts populārzinātniskā valodā stāstīt par to, kādas var būt un kādas nevar būt ūdens struktūras. Populārzinātniskos rakstos mēs nepiepūlamies ar atsaucēm, jo citādi teksts būs nelasāms, un turklāt daļai zināšanu, ko apguvu piecus gadus studējot ķīmiju, būs visai darbietilpīgi piemeklēt oriģinālos pētījumu avotus. Tieši tāpat, kā skolā skolotājs nepamato katru savu izteikumu ar atsaucēm – tas būtu garlaicīgi un tāpat neko nedotu, jo neviens skolnieks neskries pārbaudīt atsauču autentiskumu. Bet labi. Es tomēr centos ieviest nelielu skaidrību, un, ja kādam ir vēl jautājumi, labprāt uz tiem atbildēšu.

Un tātad …

Vai esat gatavi maksāt par sapni? Tieši ar to nodarbojas strukturētā ūdens pārdevēji – viņi pārdod mums skaistu stāstu par to, kā ūdens uzkrāj “pozitīvo enerģiju[1]”, un dzerot šo ūdeni, mūsu dzīvē notiek brīnumu lietas, mēs kļūstam laimīgāki. Bet – vai tam ir kāds cits pamatojums kā placebo?

Paši strukturētā ūdens ražotāji (piemēram, “Memory water”) savā mājaslapā atsaucās uz it kā zinātniskiem pētījumiem, un, tik tiešām, var rasties iespaids, ka viss ir pamatots. Ka ūdens tik tiešām tiek apstrādāts, un, galvenais, apstrādes rezultāti arī tajā saglabājas, jo ūdenim esot atmiņa. Ūdens atmiņas mītu uztur arī homeopāti, un iedvesmo japāņu sniegpārsliņu fotogrāfs Masaru Emoto, kura pētījumu neviens nav spējis atkārtot. Bet zinātnieki pētījumus, kurus nevar atkārtot, neuzskata par vērā ņemamiem.

Ja pameklēsiet zinātnisko literatūru nopietnos zinātniskos avotos, tik tiešām var atrast rakstus par strukturēto ūdeni. Ūdens molekulas ir polāras – kā mazi magnētiņi – un tām ir tendence kārtoties noteiktās struktūrās – līdzīgi, kā to dara arī magnētiņi. Pievilkšanos starp ūdens molekulu pozitīvo un negatīvo galu sauc par ūdeņraža saitēm. Kad ūdens ir šķidrā veidā, ūdens molekulas ir ļoti kustīgas, tās nepārtraukti pārkārtojas un izjauc šīs struktūras, lai radītu nākamās. Tomēr, ja ūdenī ir citu vielu molekulas, ūdens molekulas to tiešā tuvumā saglabās kārtību ilgāku laiku, jo starp ūdens un citu vielu molekulām izveidojas daudz spēcīgākas saites. Tāpēc arī atradīsiet rakstus par strukturētām ūdens molekulām dzīvos audos vai ap citu vielu molekulām. Atrausiet šo citu molekulu vai virsmu – haotiskā kustība gūs virsroku, un stuktūras izjuks.

Homeopāti mums cenšas iegalvot, ka ūdens “atcerās” savu kārtību ap citām molekulām, un saglabā to arī lielākā atšķaidījumā, saglabājot šīs citas molekulas īpašības pat tad, kad svešo molekulu ūdens šķīdumā vairs nav (visbrīnumainākā pārvērtība, protams, ir tā, ka šī ūdens struktūra saglabājoties cukura graudiņos). Līdzīgi stāsta arī strukturētā ūdens ražotāji – viņi ievibrējot ūdenī jaukas frekvences[2], kas izsauc regulāru, mūsu organismam tīkamu ūdens struktūru veidošanos, kas saglabājoties gan līdz nonākšanai veikalā, gan, kamēr jūs ūdeni nopērkat un dzerat.

Bet – ir viens bet. Ūdenī šo struktūru mūžs ir īsāks kā sekundes miljonā daļiņa, jo molekulām piemītošā enerģija, kas tām liek kustēties, ir spēcīgāka par ūdeņraža saitēm, kas veido šīs struktūras, un tāpēc tās sabrūk, lai spontāni veidotos nākošās.

Līdz ar to stāsts pat “atmiņas ūdeni” ir tipiska pseidozinātne – pierādītas zinātnes atziņas un fakti tiek sajūgti kopā ar nepārbaudāmiem izdomājumiem, un nespeciālistam tas izklausās gana ticami. Tik ticami, lai maksātu par šādu ūdeni divreiz vairāk. Jo tik ļoti gribas noticēt, ka laimi varam atrast ārpus sevis.

Un – nav tiesa, ka «atmiņas ūdens» ir ekoprodukts, kā saka paši ražotāji. Ikviens pudeļu ūdens videi rada krietni vairāk problēmu, turklāt ir krietni dārgāks par ūdeni no krāna. Tāpēc es iesaku dzert krāna ūdeni vai jāiztiek ar aku, dziļurbumu vai avotu ūdeni. Naudu, kas ietaupīta, nepērkot ūdeni pudelēs, (kopā ar Vides vēstu redaktori Anitru Toomu) iesaku  iztērēt labai pārtikai vai izglītībai.

[1] Enerģija, ko ūdens tiešām uzkrāj, ir siltumenerģija. Ūdens, kas uzkrājis daudz enerģijas, gluži vienkārši, ir karsts, vai pat iztvaiko. Ūdens, kam ir ļoti maz enerģijas, sasalst, un tad patiešām tas ir strukturēts regulāros ledus kristālos.

[2] Frekvence ir svārstību biežuma mērvienība, mērvienību nevar ievibrēt, ar to var tikai izmērīt svārstības.