ha, uz aizspriedumiem vai zināšanām balstīta sabiedrība?

Reiz runāju ar kādu mammu … viņa teica, ka viņas abiem pirmsskolas vecuma bērniem nav ziemas kombinzona. Es vaicāju – bet kā tad viņi ziemā ārā iet? Izrādās, neiet. Viņi paši nedēļas nogales pavada tirdzniecības centros, bērnus pie bērnudārza pieved un aizved ar mašīnu. Bērnudārzā (Rīgā) viņi ziemas laikā ārā neejot un neviens vecāks pret tādu kārtību neiebilstot. Tā ērtāk. (Ģimenes ārsts apraudas).

Ar kādu citu mammu aprunājos Seju grāmatā. Viņu satrauca tas, ka bērnudārzā audzīte mudinot vecākus sanest našķus, lai varētu tos izmantot bērnu audzināšanā (tas ir, apbalvojot par labu uzvedību). Vēl mammu satrauca tas, ka citu bērnu vecāki jubilejās nes neveselīgus našķus, un sanāk, ka bērni nepārtraukti našķojas. Kad viņa pret tādu kārtību iebildusi, bērnudārza vadītāja teikusi – bet citiem vecākiem tā patīk, un ja vecāki par to vienojas, ka ir tādi ir iekšējie grupas noteikumi, tad tas ir jāpieņem. (Endokrinologs un psihologs saskatās un dziļi ievelk elpu).

Diskusijās par seksuālo izglītošanu skolās mani pārsteidza viena no “tikumības grozījumu” aizstāvēm, pavēstot, ka viņa ir par seksuālo izglītošanu, bet viņai neesot pieņemami, ka masturbēšanu uzskata par normālu parādību, jo tā “lielākoties noved pie nespējas veidot attiecības“. (Seksologs nopūšas).

Ir viena lieta, kas šajos trīs piemēros ir kopīga – izglītības iestādes un pat valsts izglītības politiku sāk noteikt cilvēki bez zināšanām. Protams, mums ir demokrātija, katrs drīkst domāt un izteikties, un paust savas domas, tomēr es paļaujos, ka cilvēks, kas pieņem lēmumus mācību iestādē, kas ietekmē arī manu bērnu, ir zinošs un vadās no zināšanām par bērna vajadzībām un labklājību, nevis paša ērtībām, citu iedomām vai aizspriedumiem. Cilvēku uzklausīšana un dialogs nenozīmē aklu sekošanu viņu vēlmēm, bet gan tās izvērtēt un skaidrot savus lēmumus.

Mani biedē tendence lēmumus balstīt reliģijā – gan izglītībā, gan medicīnā, lai gan valsts Satversmē teikts “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību”. Es esmu par cilvēka tiesībām uz izvēli, bet uz personīgo izvēli. Ja kāda medicīniska manipulācija ir pretrunā ar cilvēka reliģisko pārliecību, viņam ir tiesības no tās atteikties, bet nevis mudināt to aizliegt arī pārējiem. Ja zinātnes atziņas ir pretējas iekšējai pārliecībai, tad dzīvo sasakaņā ar pārliecību, bet nespied to pārņemt citiem.

bez galvas

2 responses to “ha, uz aizspriedumiem vai zināšanām balstīta sabiedrība?

  1. Mūsdienās gan no tām reliģijām nekas daudz nav pāri palicis. Cilvēki vienkārši iet uz baznīcu un dievam lūdz kaut ko. Bet kad kāds reliģiskas pārliecības dēļ no kaut kā atsakās, vai, vēl jo vairāk, uzspiež to citiem, tas ir liels, liels retums.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s