Apsteidzot astroloģisko rudeni, Latvijā ir iestājies BioLoģiskais rudens. Vai nav skaisti? Es ļoti priecājos, ka piederu pie tā vēstnešiem. Ir arī daži interesanti vērojumi, kas varētu noderēt BioLoģisko rudeni uzsākot. Jo, ja vēl neesi mēģinājis, tagad ir īstais laiks – ir sezona, kad mums ir pieejami tik daudz Latvijā audzētu gardumu.

Kas meklē, tas atrod. Pirms pieciem gadiem Latvijā bija grūti bioloģiskus produktus nopirkt, bet nu jūtami ar katru gadu piedāvājums ievērojami aug – aizsākās ar maziem ekoveikaliņiem un interneta veikaliem, tagad bio-produktus var nopirkt arī parastos lielveikalos. Vēl viena iespēja ir Tiešās pirkšanas pulciņi, kur cilvēku grupa kopīgi pasūta no zemniekiem, un tas ir izdevīgi gan pircējiem, gan piegādātājiem. Tiem, kam pārāk maz laika, lai iesaistītos Tiešās pirkšanas organizēšanā (tas prasa darbu, jā), paradās jaunums – mazas starpnieku firmas, kas gatavas piegādāt līdz mājām. Pirmo mulsumu, pērkot bioloģisko produktu, kas izskatās tāpat kā citi, bet maksā vairāk, pārvarēju pirms kāda laba laika. Bet nu jau tas man kļuvis par ieradumu – ja veikalā būs divu veidu burkāni, noteikti pirkšu bioloģiskos. Bet lielu daļu pārtikas saņemu pa tiešo no zemniekiem.

Vakuums dabā nepastāv. Tas nav iespējams, vienkārši vairs nelietot pesticīdus, bet saimniekot kā agrāk. Bioloģiskajā lauksaimniecībā pesticīdu izmantošanu nomaina zināšanas, un tieši zināšanas ļauj sasniegt vidēji četras piektdaļas no intensīvās lauksamniecības ražības, bet nepasliktinot augsnes kvalitāti un nekaitējot nedz videi, nedz cilvēkiem.

Vai BioLoģiski ir arī – racionāli? Agrāk par biozemniekiem kļuva atsevišķi cilvēki iekšējās pārliecības dēļ, jo intuitīvi uzskatīja, ka tā ir labāk dabai un cilvēkam. Šobrīd jau tā kļuvusi par racionālu izvēli – tieši pēdējos gados strauji vairojas zinātnisko pētījumu skaits, kas pierāda ieguvumu no bioloģiskās lauksaimniecības cilvēkiem un videi (par to rakstīju arī Vides vēstīs un Arsts.lv). Ir naivi domāt, ka vielas, kas kādu dzīvu radību vai augu nogalina, ir pilnīgi drošas mums, pat, ja nezinām, kā tās šobrīd varētu kaitēt. Piemēram, populārākais herbicīds glifosāts, kas ilgu laiku tika uzskatīts par pilnīgi drošu, izrādās – kaitē kādai mūsu zarnu trakta baktērijai, un ir aizdomas, ka tas var izraisīt vēzi.

Cilvēki, domājot un runājot par ēdienu, kļūst ļoti emocionāli. Un, it īpaši, ja kāds cits norāda, ka iecienītais un no sirds gatavotais ēdiens nav gana labs. Tas ir, tikko Tu uzsver, ka bioloģiski audzēta pārtika ir labāka videi vai cilvēkam, cilvēki dzird otru pusi – tas, ko ēdu es, nav gana labs. Man ir aizrādīts, ka arī visi citi produkti veikalu plauktos ir ļoti kvalitatīvi (protams, atbilstoši likuma izpratnei, tā IR). Man ir teikts, ka nevienam, arī bioloģiskajiem nevar ticēt, visi vienādi (atkārtoju ne vien reiz teikto– bioloģiskajiem šmaukties nozīmē ļoti lielu finansiālo risku). Reiz, kad publiski aizrādīju kādam ēdinātājam, ka reklamējas kā eko, lai gan nav sertificējies, uzradās vesels fanu pulks, kas man pārmeta, ka tur taču ir tik garšīgi un forši (es jau nesaku, ka tā nav), bet sertificēšanās ir tāda birokrātija (jā, jo prasa izsekot produktu izcelsmei un to dokumentēt, lai pārliecinātos, ka piegādātāji saimnieko bioloģiski un varētu to pierādīt inspektoram). Pamanīju, ka šo emocionalitāti izmanto arī mediji un sabiedrisko attiecību speciālisti – negatīvā nozīmē, pārvēršot vienkāršas ziņas skandalozās un pamanāmās, lai savāktu auditoriju.

Bet vai kā mamma es nekļūstu par bio-teroristu? Bērni ir bērni, un dzīvo mūsdienās. Ražotāji rada un ražo tieši tādas lietas, kas garšo bērniem. Ne vienmēr tās ir bioloģiskas. Neteikšu, ka man izdodas viegli atrast saprātīgu līdzsvaru starp bērnu vēlmēm, veikalu vilinājumu un manām ZINĀŠANĀM par produktu izcelsmi, sastāvu un varbūtējo ietekmi. Tā ir nemitīga laipošana un kompromisa meklēšana, bet ļoti palīdz skaidrošana bērniem, kāpēc mamma dara tā. bet dažreiz bērni nopūšas (un varbūt arī viesi :D).

Un tomēr – ir garšīgāk. Garša, protams, ir gaumes jautājums, un pat mana vecmāmiņa man nepiekrit, ka bioloģiski ir garšīgāk. Bet man bioloģiskie produkti garšo labāk. Tad, kad saņemu svaigos produktus Tiešajā pirkšanā, tos uz mājām vedot, man siekalas pilna mute.

Augos ir kosmoss. To es šovasar atklāju, kad jaukā Homo ecos: pasākumā viesojos pie Zeltītes Kavieres, un arī, kad ieskatos bio-zemnieku piedāvājumā – raudene, pelašķis, ceļmallapa, sudrabbiete, burkāni trejās krāsās un bietes divās, nātru pulveris un kas tik vēl ne, un to visu var ēst. Man patīk eksperimentēt, tāpēc manās mājās ik pa brīdim ienesu jaunus, Latvijā augošus dārzeņus, zaļumus, graudus un augļus. Ne visi gan uz palikšanu, bet daļa man iepatīkas – katram savs ēdājs.

BioLoģiskie ir jaunie parastie. Teikšu atklāti, ir putra ar jēdzieniem –ikviens no mums ir bioloģiska būtne, un ekoloģija ir zinātne par starpsugu attiecībām, bet organiska ir ķīmiska viela, kas satur oglekļa atomus, atskaitot dažas vienkāršas vielas. Arī sintētiskie pesticīdi ir organiskas vielas. Tad ko nozīmē bioloģiska, ekoloģiska, organiska pārtika? Lai mazinātu šo putru, pareizāk būtu bioloģiskās lauksaimniecības produktus saukt par parastajiem produktiem – jo tādus tos cilvēce zināja visus gadsimtus pirms pesticīdu izgudrošanas. Bet kā saukt pārējos, konvencionālos produktus? Zviedrijas dabas aizsardzības biedrības pārstāvji mums teica- sauciet tos par neekoloģiskajiem. Tā viņi Zviedrijā darījuši. Bet, protams, konvencionālo produktu ražotāji ļoti dusmojušies.

Un tad nu ejam mūsu BioLoģiskajā rudenī – sekojiet kampaņas BioLoģiski pasākumiem. Es vēl pačukstēšu, ka Ekoskolas ir sākušas vērienīgu projektu ”Ēdam atbildīgi”- varbūt arī Tavu bērnu skola? Dabas muzejā oktobrī būs …. pateikšu vēlāk! Biedrība “Ekodizaina kompetences centrs”, kurā darbojos es, drīzumā nāks klajā ar jaunu mājaslapu par Ekomarķējumu un konkursu skolēniem, jo pievienosimies Zaļajai nedēļai Zviedrijā.