Šis ieraksts ir par attieksmi pret bērnu drošību. Man vēl aizvien turpina izbrīnīt atbildīgo amatpersonu attieksme pret risku un drošības prasībām.

LSM.LV raksta: “Lai arī organizētāji ar būvinženieru atzinumu iepazīstināti krietni pirms svētkiem, tajā minēto 6000 dalībnieku vietā uz skatuves atradās 12 500 dziedātāju. Attiecīgi arī vieta katram atvēlēta ne eksperta nosauktais pusmetrs, bet 35 centimetri. Svētku organizētāji gan ir pārliecināti – dalībnieku drošība netika apdraudēta“.

Skaidro svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva: “Šeit ir minēti 6000 cilvēki šajā vēstulē, bet tie pieauguši cilvēki, un, kā mēs zinām, pieauguša cilvēka vidējais svars un bērna vidējais svars – tās ir gandrīz uz pusi palielināmas vai pamazināmas summas. Mēs vadījāmies no svara, no noslodzes – tribīnes noslodzes“.

Mani interesē pieņēmums, ka vidējais bērna svars ir puse no pieaugušā svara (pareizāk sakot, mazāk kā puse, jo  estrādē atradās 12 500 bērnu). Man nav zināms koristu sadalījums pa vecumgrupām, bet zināms, ka lielākā daļa bija 5.-12. klases koru, tātad – 12-19 gadus veci bērni un jaunieši.

Nezinu, kādus aprēķinus izmantoja svētku organizētāji, bet manis sameklētās līknes (no astoņdesmito gadu Vācijas) saka, ka divpadsmit gadu vecumā meitene ir sasniegusi 72% pieaugušas sievietes svara, kamēr zēns – 54%, 19 gados sasniedzot vairāk kā 90% no pieaugušā svara. Tas nozīmē – ļoti rupji rēķinot, pie vienmērīga bērnu sadalījuma vecuma grupās, pieļaujamā noslodze bija pārsniegta par 70%. Protams, precīzākam aprēķinam jāņem vērā tieši Latvijas dati un dalībnieku vecums, bet būtību tie neizmainīs – izskatās, ka slodze estrādē tika ievērojami pārsniegta.

Viens no atzinuma autoriem, Aigars Ūdris, gan komentē, ka būtiskāks ir vietas daudzums uz vienu cilvēku, lai justos komfortabli (50 cm). Kādi aprēķini ir pamatā rīkotāju uzskatam, ka bērniem vajag krietni mazāk vietas, kā pieaugušajiem (35 cm)? Vai tiešām ir ļoti grūti iedomāties, ka atvēlot, pusaudzim divreiz mazāk telpas kā nepieciešams komfortam, ilgstoši stāvot kā siļķei mucā, ģībšana un panika ir likumsakarīgas? Būvinženieris Aigars Ūdris komentē “Būvtehniķi vienmēr paredz drošības rezervi. Ja pārkāpjam drošības rekomendāciju par 5%, visticamāk, nekas ļauns nenotiks. Taču, ja pārkāpjam par 50%, es vairs nevaru garantēt, ka viss būs kārtībā.”

Varbūt kāds atceras, pirms 20 gadiem notika Talsu traģēdija, kur dzīvību zaudēja deviņi bērni. Arī toreiz, ungunsdzēsēju pacēlājā iekāpa krietni vairāk cilvēku (pārsvarā, bērnu)- 22 cilvēki, lai gan celtspēja bija tikai četri pieauguši cilvēki. Droši vien arī toreiz atbildīgie domāja, ka jādod iespēja visiem piedalīties un izbaudīt skaistos skatus.

Darba fragments. “Siļķu zveja -Sep200”. Licensed under Public Domain via Wikimedia Commons