Šodien no rīta, atverot Sejugrāmatu, pamanīju sprādzienu: “Dubultmorāle – pret Krieviju sankcijas, bet ASV administrācija uztaisa apvērsumu valstī, kur bija likumīgi ievēlēta vara“. Obama esot atzinies, ka ASV palīdzējušas organizēt apvērsumu Ukrainā.
Delfu raksts, uz kuru sprādziens aizved, gan ir mazliet mērenāks, bet tomēr virsraksts divdomīgs “ASV bija vidutājas varas maiņai Ukrainā, paziņo Obama“. Kaut kas, ko mēs nezinām? Tauta jau šausminās: “Kurš vēl netic, ka Ukrainā nekas cits kā Ukrainas dalīšana starp ASV un Krieviju nenotiek? Nu re, tagad arī apjaušams, kur, iespējams, meklējami maidana snaiperi…..“. Mēs zinājām, ka nekas nebija tīrs, tur iesaistītas ASV!
Meklēju pirmavotu. Atrodu Krievijas ārlietu ministra sašutumu – Obama atzinis ASV iesaistīšanos varas pārnesē Ukrainā (izskatās, kaa Delfi norakstījuši no šā – interesanta pieeja avotiem tiem Delfiem). Meklējot tālāk, pilns internets ar mazpazīstamām lapām, tostarp, Roberts Bridžs, strādājis Maskavā, jau raksta dziļdomīgas pārdomas par Obamas atzīšanos un ASV nodokļu maksātāju naudu Ukrainā un naudas varu. Bet redzu vismaz iespējamo pirmavotu – Obamas intervija ar Fareed Zakaria (CNN), ko arī atrodu. CNN pirmavotā (sk. Obama on Russian relation) gan neko skandalozu nesaklausu, izņemot “we broker a deal to transition of power“. Nu tad, lūdzu, skatoties tālāk – ir gandrīz gadu veci oficiāli avoti, ka ASV ir iesaistījusies Ukrainas – Krievijas konflikta sarunās. Nekas nav bijis slēpts. Diez vai Obama Indijas klimatā kļuvis tik pļāpīgs, ka runā par kaut ko citu kā gadu vecu, visiem zināmu notikumu?
Ko no tā var mācīties? Vienmēr jāmeklē pirmavots. Mums nereti pašiem ir savi priekšstati un mēs iegavilējamies, kad ieraugam kaut ko, kas to apstiprina – zinu, pašai nācies sagrēkot. Bet nav citu iespēju – pirms šausmināties vai celt brēku, jāpārbauda avoti. Ir vairāk kā skaidrs, ka šādu gadījumu būs arvien vairāk – kamēr Eiropa prāto, Maskava tās vidienē izvērš savu propogandas tīklu. Šodien varējām noskatīties Krievijas studentu atbildes Ukrainas studentiem, bet izrādās, tie studenti nemaz nav no tām augstskolām, kuras sakās pārstāvam.
Tas ir informācijas karš. Un vienīgais, kas mums var palīdzēt tajā nezaudēt – kritiskā domāšana. Meklējiet pirmavotus!
Grafiti 
*propAgandas
Paldies, izlaboju!
Reblogged this on vara bungas and commented:
Profesionāli.
Principā nekas jauns, nedaudz uzlabojušās tehnoloģijas, bet morāle tā pati.
Ģenerālis P.Radziņš “Latvijas atbrīvošanās karš” II daļa. Latgales atbrīvošana:
“Tad vēl veda ļoti plašu propagandu ar nolūku sanaidot mūsu karaspēku un tautu pret poļiem. No paša kopdarbības sākuma ar poļiem pastāvīgi izplatīja baumas par mūsu karaspēka sadursmēm ar poļu karaspēku. Neskatoties uz to, ka pa visu kopdarbības laiku nebija ne tikai nevienas sadursmes, bet pat pārpratuma, baumas tomēr pastāvīgi cirkulēja, katru reizi jaunās formās. Ir jādomā, ka šinī ziņā Padomju Krievijas aģenti ir ļoti daudz strādājuši, bet bez sekmēm. Tāpat kā mums tika stāstīts par poļu “ļauno” izturēšanos pret mums, ir jādomā, tika stāstīts poļiem par mūsu naidīgo pret viņiem izturēšanos. Šīs baumas bija dažreiz tik noteiktas, ka pat nopietni cilvēki sāka tām ticēt. Atceros šādu faktu, kurš notika pavasarī. Pie manis štābā ieradās Francijas militārais priekšstāvis Diparkè ar nopietni noslēpumaini smaidu un jautāja man, kas esot noticis Daugavpilī. Es atbildēju, ka itin nekas nav noticis. Tad viņš man teica: “Jums taču tur bija sadursme ar poļiem.” Es atbildēju, ka itin nekas nav noticis. Diparkè teica man: “Es ļoti labi saprotu un arī piekrītu tam, ka jūs to lietu gribat noklusēt un nedarīt zināmu atklātībai, bet es taču esmu oficiāls Francijas priekšstāvis, es jau zinu, ka poļi ir apšaudījuši Daugavpili un gribu zināt sīkumus, lai varētu paziņot savai valdībai!” Kad es apmierināju Diparkè un tas aizgāja, tad, pēc pusstundas ieradās Anglijas militārais priekšstāvis majors Kenans ar to pašu jautājumu, kuru man pat neizdevās pārliecināt, ka nekas nav noticis. Majors Kenans teica, ka viņa aģents esot redzējis notikumu, ka poļi izlaiduši pār Daugavpili 28 granātas un Kenana aģents redzējis granātu iedobumus Daugavpilī. Pat mani pārņēma šaubas: neskatoties uz to, ka no rīta bija ienākuši ziņojumi par notikumiem uz frontes, es pieprasīju papildu ziņojumus ar jautājumu, vai Daugavpilī nav kaut kas noticis. Zināms, noticis absolūti nekas nebija.”