Nu tā, draugi mīļie. Esmu mazliet piekususi rakstot, un šķiet, ka jūs esat mazliet piekusuši lasot? Bet teikšu, kā ir – man ļoti patika to darīt, un esmu šo 21 dienu pavadījusi pārdomās par savām pārtikas izvēlēm un to, ko es varētu darīt savādāk. Man pašai tas bija ļoti vērtīgi. Un man ļoti patika arī pēc tam padiskutēt ar Seju grāmatā – paldies, es arī daudz uzzināju!
Pirmoreizi mūžā biju pavārkursos, lai apgūtu idejas garšīgu un ātru veģetāro ēdienu gatavošanā.
Pirmo reizi sanāca mūsu Tiešās pirkšanas pulciņš Jūrmalā.
Esmu atklājusi, ka samazinot kafijas dzeršanu, parādās daudzas lieliskas tējas un karstie dzērieni. Citādi, iespējams, mana gardā liepziedu tēja tā arī paliktu neizdzerta.
Savus ēšanas paradumus gan mainu jau kādu laiku – un ļoti apzināti, kopš noklausījos kursu par veselīgu ēšanu. Esmu secinājusi, ka pusgada laikā esmu panākusi krietni veselīgākas ēdienreizes. Tagad esmu ieminusi taciņu, lai bioloģisko produktu būtu vairāk.
Bet vakardien es dzīroju ciemos pie mammas, kur bija rosols, siļķe kažokā, sālīti gurķi un marinēta siļķe, un mazītiņas kotletītes (Karslons tās novērtētu). Trīs dažādas ābolkūkas, jo mamma nevarējusi izvēlēties, kuru recepti izmēģināt. Mūsu pašu ēdieniem nav nekādas vainas, tikai krējuma par daudz, un tie prasa daudz darba. Cik tur daudz bija bio, cik vietējo produktu? Gurķus mums audzē un sāla kaimiņš, gaļu un olas pieved zemnieks. Āboli nāk no vecāku dārza – un tur pilnīgi nekas ķīmisks netiek smidzināts, to es zinu gan.
Kas ir ne tik labais? Mums dažreiz mājās ir ļoti maz ko ēst, un bērni dažreiz kurn, un man ir jābeidz rakstīt un jāsāk taisīt ēst. Kā cilvēkam, kas ir pētījis pārmaiņu vadību, man vajadzētu būt gudrākai: nekad, kaut ko noņemot, neatstāj vakuumu. Ir kaut kas jādod vietā.
Bet. Es šodien neapņemos neko mazāk, kā turpināt to, ko sāku. Un vēl, man ir sapnis, lai arī mūsu bērnu skolās būtu vairāk veselīgu ēdienu no bioloģiskās lauksaimniecības produktiem. Tas ir, aizvest Tiešās pirkšanas principus līdz skolām. Atbalstat?
Man ir pavisam mazs novēlējums jums – ja vēl šaubieties, vienkārši, izmēģiniet – eksperiments neuzliek saistības. Un, ja esat nolēmuši kaut ko mainīt, nemēģiniet kļūt par bio-teicamniekiem, piekusīsiet un atmetīsiet visam ar roku. Sākumā arī piektā daļa ir daudz. Un tikai tad puse. Pēc tam redzēsiet, cik reāli (vai nereāli) ir sasniegt 100%.
Uz redzēšanos! Esmu pārliecināta, ka arī turpmāk kaut kur jau tiksimies. Varbūt Tiešajā pirkšanā, kas, manuprāt, ir lielisks aizsākums sociālai kustībai – par labu sev un labu mums visiem kopā.
Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu
