Rokās sadevušies, brienam pa miglas pārņemtu pļavu skatīties saullēktu. Pēkšņi – pļeks … govs kaka, iekāpām

Kurš teica, ka dzīve būs viegla un ērta? Gandrīz trīs nedēļas esmu rakstījusi par savu pieredzi un pārdomām ceļā uz citiem ēšanas paradumiem – ceru, ka izskatījās vienkārši un jauki, un patiesībā, tā arī bija … bija arī neērtības, šorīt vīrs cepa pankūkas bez piena, jo ekoveikalā tas bija beidzies, bet skriet uz lielveikalu negribēju. Šis ceļš arī prasa līdzi ņemt kritisko domāšanu un spēju pieņemt savas kļūdas, un arī ērtību zaudēšanu. Kļūdas būs- kritiskā domāšana ir domāšanas veids, bet nevis garants pret kļūdām. Vislabākā garantija pret kļūdām ir neko nedarīt.

Tātad, kas jums draud?

• Pirmkārt, iespēja apjukt piecos principos un vēl veselā gūzmā kritēriju, kas padarīs izvēli ārkārtīgi grūtu (vienkāršāk, ja jūs interesētu tikai garša un cena). Piemēram, kas labāk – vietējie, bet ne bioloģiskie, vai bioloģiskie no aizjūras? Tomēr nevajag visu sarežģīt. Vienreiz palauzi galvu, izvēlies, un tad turpini to pirkt. Šādai pieejai īpaši atbilst Tiešā pirkšana.
• Tikko kāds sajutīs, ka interesējies par eko, saradīsies pilns ar piedāvājumiem. Uzradīsies “zaļie” veikali, “eko” tirdziņi, “eko-ēdnīcas” un pat “eko-restorāni”, vietējais zemnieks, un nevienam nav naudas sertifikātam, bet visiem viss ir EKO. Mana atbilde – vienīgais, kas var pierādīt saimniecības ekoloģismu, ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Veikaliem un ēstuvēm – arī sertifikāts. Visādi citādi – varbūt izdevīgs darījums, bet ne bio.
• Parādīsies arī gudrinieki, kas pilnīgi noteikti zin, ka arī bioloģiskie lieto pesticīdus, un šmaucas. Nesen biju kādā mediķu konferencē, kur viena pētniece (konvencionālās lauksamniecības produktu attīstītāja) no tribīnes pavēstīja, ka viņai kāds ir stāstījis, ka vācu bioloģisko ābolu audzētāji lieto pesticīdus. Tā gan bija pirmā reize, kad es no eksperta dzirdēju tik uzskatāmus melus. Paveicās, jo uzstājos pēc viņas un varēju viņas izteikumus komentēt. Bet – tādi paziņojumi būs! Vai, ka integrēti audzētie dārzeņi vai Zaļā karotīte  (kas iekļauj arī  integrēti audzētos) ir tas pats, kas eko. Nē, nav!
• Ik pa brīdim būs paziņojumi, ka viss iepriekš zināmais par bio nav taisnība, un biopārtika nav veselīgāka. Vai: veģetāriešu rokas mērcētas asinīs, jo viņu pārtikas audzēšanai iet bojā peles un tiek kaitēts ekosistēmai. Visbiežāk, šie paziņojumi satur arī patiesus faktus, kas tiek pasniegti ļoti tendenciozā mērcē, ignorējot citus faktus. Piemēram, ja nosaka pārtikā tikai zināmās uzturvielas un pazīstamākos vitamīnus, tad, patiešām, atšķirības starp bioloģisko un konvencionālo var arī nebūt pārāk lielas, bet ne jau tāpēc cilvēki izvēlas bioloģiskos produktus. Vai: arī veģetārieša pārtikas audzēšana atstāj ietekmi uz vidi, bet, lai salīdzinātu abas – veģetāro un visēdāju diētas, ir nepieciešams nopietns dzīves cikla novērtejums, nevis pārspriedumi, izgaismojot atsevišķus skaitļus.
• Un tad ik pa brīdim kāds paziņos, ka bioloģiskie uz jums uzvāroties. Skaidrs, ka ikviens ražotājs vēlas nopelnīt. Ar ko tad tie bioloģiskie ir sliktāki, lai es ļautu nopelnīt tikai integrētajiem? Bet par cenu starpību var paskatīties bukletā  15. un 16. lappusē. Tiesa gan, izskatās, ka dažkārt zemniekiem no produktu ražošanas ir tikai zaudējumi, nevis peļņa.

Nu tā. Kā jūs domātiet – baida jūs tā pļeka ziedu pļavā vai nē?

Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu