Vakar piedalījos Ekoskolu Globālo rīcības dienu tūrē. Braucām pie divām jaunajām skolām Babītē un Tukumā, Daniels un Edmunds stāstīja skolēniem par Ekoskolu programmu un atbildīgu rīcību, es par produktu dzīves ciklu. Mūsu uzdevums bija pārliecināt jaunos dalībniekus, ka dalība Ekoskolās nav tikai jaunu zināšanu ieguvei – svarīgi, lai zināšanām seko mērķtiecīga rīcība vides labā, kas pāraugtu zaļākā dzīvesveidā. Mēs centāmies iedvesmot bērnus, un tad Daniels pateica teikumu, kas aizķēra mani pašu “svarīgāk, lai jūsu darbi runātu skaļāk par jūsu vārdiem“.
Te arī nāk mana atbilde Madarai “Ko un kā mēs paši varam darīt (vairāk vai vispār), lai videi draudzīga domāšana iesakņotos kā pašsaprotama un lai no radiem man mazāk nāktos dzirdēt, ka esmu DonKihots?” – iesaku atrast domubiedrus un cilvēkus, kas iedvesmo. Var kļūt par brīvprātīgo nevalstiskajās organizācijās, piedalīties pasākumos, bet – ja nav tik daudz laika – mūsdienās daudzi labi piemēri “ganās” arī sociālajos tīklos, var vismaz pavērot no virtuālās pasaules. Es varu teikt par sevi – sadarbība ar ekokopienu personīgi man ir devusi ļoti daudz iedvesmas un palīdzējusi mainīt arī manu rīcību. Ekoskolas un Vides izglītības fonds, Homoecos, Vides vēstis, Zemes draugi, Zaļā brīvība – ap sevi pulcē tādus cilvēkus.
Esmu studējusi gan vides zinātni, gan vides inženierzinātnes, un atzīstos – manas zināšanas tālu pārsniedz to, kas būtu nepieciešams atbildīgai rīcībai, kas ne vienmēr tām seko, un es nebūt neesmu vienīgā vides speciāliste, kam raksturīga šī dilemma. Salīdzinot ar akadēmisko un konsultantu vidi, NVO kopienā mani pārsteidza daudz lielākā atvērtība un līdzsvars starp zināšanām un rīcību. Piemēram, arī Tiešās pirkšanas pulciņi – tā vietā lai žēlotos par bioloģisko produktu dārdzību, uzsāka iepirkšanos pa tiešo no zemniekiem, un radīja kustību, kas veicina bioloģiskās pārtikas noietu un – ar laiku – tās plašāku pieejamību arī citiem. Pie tam, dāsni daloties savās zināšanās. Esmu pārliecināta, ka augošais pieprasījums izsauks augošu piedāvājumu, kas, savukārt, izraus ekoloģisko pārtiku no “nišas produkta” plauktiņa, kā tas ir noticis citās valstīs.
Šodien man ļoti interesantas šķita uzjundītās pārrunas par bioloģiskās lauksaimniecības produktu dārdzību. Līdz šim esmu satikusi tikai vienu cilvēku, kam man nebija padoma, no kā atteikties, lai par to pašu naudas summu atļautos vairāk bioloģisko produktu. Vairumā gadījumu cilvēkiem ir tik daudz izdevumu par dažādām uzkodām (zema uzturvērtība, dārgi), pusfabrikātiem (dārgāki kā svaigi produkti, bet pilni ar balastu – sāli un E), ārzemju augļiem, saldajiem jogurtiņiem, brokastu pārslām, ēšanu ārpus mājas, katru dienu gaļu, desām un šķinķi, ka es redzu ļoti daudz iespēju ietaupīt, lai, samazinot šos produktus, ar tādu pašu maciņu vairāk pirktu bioloģiskās lauksaimniecības produktus. Tas ir, ja gribētu kaut ko mainīt. Mēs, cilvēki, tomēr esam diezgan dīvaini. Šodien, skolēniem stāstot, ka var pirkt arī lietotu apģērbu, viena meitene pauda savas bažas – lietotajam apģērbam varot būt slikta enerģija, un pārējie skolēni māja ar galvu. Ak vai – mēs ticam no ezotēriskiem žurnāliem pagrābtām gudrībām, kas mūs attur no saprātīgas rīcības (kā ietaupīt), bet turpinām naudu tērēt dranķēdieniem, par kura kaitīgo ietekmi uz mums ir gana daudz zinātnisku pētījumu.
Ar ko sākt? Tiem, kam tuvumā nav atvērts Tiešās pirkšanas pulciņš, vai aizņemtība neļauj piedalīties (vai dibināt pašam savu), derēs mana pieredze – vispirms atteikties no gaļas izstrādājumiem un citiem pusfabrikātiem, un ieviest bioloģiskos miltus un graudus, kā arī – mazāk pirkt gaļu un piena produktus, bet tos, kurus pirkt, no bioloģiskajām saimniecībām. Iemesls – graudu audzēšanā daudz izmanto glifosātu saturošus pesticīdus, bet gaļā un piena produktos savācas lielāka piesārņojuma daļa, kā arī tie atstāj lielāku “klimata pēdu”. Nevajag sev uzreiz uzstādīt 100% mērķi – var sākt pamazām, jo arī 50% bioloģisko produktu ir ievērojami labāk sev un dabai.
Jā, šodien, kad mani cienāja, neizvēlējos kafiju. Bet otra izvēle bija ārzemju izcelsmes maisiņu tēja, un nebiju pārliecināta, ka tieši kafija būtu tā sliktākā izvēle. Mīļie cilvēki, lasītāji, draugi un radi – vai tiešām maisiņu tējas ir tik forši? Pie tam, ņemot vērā to, ka maisiņos parasti sapilda drazas, tas ir, pārpalikumus no tvertnes dibena.
Šovakar es dzeršu sevis lasīto liepziedu tēju. Mums Latvijā taču ir tik daudz labu tēju. Un vēl, tas gan uz nākošo gadu. Es noteikti vasarā paņemšu atvaļinājumu tēju ievākšanai smaržīgās pļavās. Reiz man bij fantastiska mārsila tēja.
Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu
Grafiti 
Brīnišķīgi! Guvu atbildes uz sevi visvairāk nodarbinošajiem jautājumiem. Paldies!
Par maisiņu tējām pēdējā laikā domāju – jau bērnībā, pirms 15-20 gadiem, vecāki mājās no veikala nesa ārzemju piparmētru un kumelīšu maisiņu tējas un neviens neiedomājās kāpēc jāpērk pēc kartona garšojošā nez no kurienes vāktā “tēja”.. ja Latvijā aug tas pats. šobrīd sev atļauju pirkt tikai bioloģisko garšvielu/ajūrvēdisko tēju maisiņos no augiem, kurus LV neaudzē. Zāļu tējas – tikai vietējās, NĒ piparmētru maisiņtējām no ārzemēm.