Personīgi. Ēdiens. 17.diena no 21.

Bioloģiskā pārtika esot pārāk dārga. Uz kā fona? Jā, pilnīgi pareizi, uz rūpnieciskās pārtikas fona. Un uz tās fona tai ir grūti konkurēt ar cenu. Tiesa, bioloģiskajai pārtikai ir grūti konkurēt ar rūpniecisko arī citu iemeslu pēc – tai parasti ir īsāks derīguma termiņš, tā mēdz būt mazāk standartizēta (dažāda izmēra tomāti).

Tomēr es domāju savādāk. Nevis bioloģiskā pārtika ir dārga, bet rūpnieciskā pārtika ir pārāk lēta, jo neviens nesedz tās patiesās izmaksas. Kāpēc tā?

Pirmkārt, neviens nesedz ārējās izmaksas (external costs) – tādas izmaksas, ko kāda produkta ražošana vai patērēšana rada kādai trešajai personai. Tās var būt saistītas ar vides piesārņojuma nelabvēlīgo ietekmi, ja tā dēļ saslimst cilvēki vai samazinās bioloģiskā daudzveidība. Lai gan vides politikā pastāv princips “piesārņotājs maksā”, tomēr nodokļi un sodi par piesārņojumu ne vienmēr sedz tā faktisko kaitējumu, it īpaši, ja tas notiek mazāk attīstītās valstīs.

Varbūt kāds atceras, pirms 3 gadiem kāds zemkopis Limbažu apkaimē, apstrādājot savus rapša laukus ar pesticīdu, nodarīja pamatīgu skādi saviem kaimiņiem – bojā gāja ap 400 bišu saimju. Tā kā rapša laukus ar šo pesticīdu nedrīkstēja apstrādāt, zemkopim piesprieda 500 latu sodu, kas, protams, nekompensēja zaudējumus par bojā gājušajām bitēm. Lai saņemtu kompensāciju, biškopji iesūdzēja zemkopi civiltiesā, kas vēl aizvien turpinās. Ir lielas cerības, ka par nodarīto skādi bitenieki kompensāciju izcīnīs. Pēc vairāk kā trim gadiem tiesas, kur ieguldīts laiks, nauda, lai panāktu taisnīgumu. Bet.

Ja reiz bojā ir gājušas gandrīz 400 kultivēto bišu saimes, cik daudz iznīka nevienam nepiederošu kukaiņu – tauriņu, kameņu, meža bišu, kam dabas ekosistēmā ir ļoti svarīga loma? Kurš iesūdzēs zemkopi tiesā, lai Zemes ekosistēma saņemtu kompensāciju par šo zaudējumu? Kam pieder Zemes ekosistēma – mums visiem kopā! Bet, pirms sūdzam tiesā, cik vispār maksā vienas kameņu saimes izmiršana, kā to aprēķināt? Apputeksnētāju izmiršanu šobrīd uzskata par ļoti nopietnu vides problēmu, jo tie ir ne tikai skaisti kukaiņi – bez tiem nebūs arī augļi no tiem augiem, kas nespēj apputeksnēties paši vai ar vēja palīdzību.

Bez ārējām izmaksām par videi nodarīto kaitējumu ir arī ārējās izmaksas par īpašumam vai resursiem nodarīto kaitējumu. Piemēram, Amerikā ļoti plaši izmantoja un izmanto pesticīdu atrazīnu, kas ir piesārņojis gruntsūdeņus tik ļoti, ka šur tur tos vairs nedrīkst dzert. Šī viela ir endokrīno sistēmu graujoša viela, piemēram, vardēm tā maina dzimumu. Vai kukurūzas ražotāji apmaksās kaitējumu cilvēku veselībai, vardēm? Kā to aprēķināt? Bet diez vai kāds segs daudz precīzāk nosakāmas izmaksas – cik izmaksā tīra dzeramā ūdens piegāde, ja grunstūdeņus vairs nedrīkst dzert? Pie ārējām izmaksām pieder arī sociālās izmaksas, kas rodas, piemēram, ja kāds mazais zemnieks industriālās pārtikas konkurences dēļ izput. Bet, ja tādi izput mazsveidā, tā jau ir krīze.

Bez šīm ārējām izmaksām ir arī citas izmaksas, kas rodas pašam ražotājam vai patērētājam, bet kuras parasti neievērojam, piemēram, nelabvēlīgā ietekme uz pašu ēdāju veselību. Bet – kamēr pierādījumi par šo varbūtējo skādi ēdāju veselībai tikai krājas, paies vēl ļoti daudz gadu, kamēr kāds to varēs aprēķināt naudas izteiksmē un ielikt izmaksās. Bet pirmie, kas cieš no pesticīdu lietošanas, ir paši zemnieki. Vai kāds to viņiem kompensē? Varbūt zemniekiem ir kāda apdrošināšanas kompānija, kas apdrošina pret varbūtējām arodslimībām? Labprāt par tādu uzzinātu, jo līdz šim neesmu dzirdējusi – parasti ārstēšanos apmaksājam mēs, nodokļu maksātāji, un zemnieks pats. Bet vai kāds to ieskaita produkta cenā?

Ir radīta zinātniska metode, ar kuras palīdzību var noskaidrot ne tikai vides ietekmi produkta ražošanas ciklā, bet arī apzināt visas ārējās un iekšējās (internal) izmaksas un ietekmes – sociālas ietekmes novērtējums visā produkta dzīves ciklā un pilnā dzīves cikla izmaksu analīze (ņemot vērā ārējās izmaksas). Tomēr, es nemelošu, ja teikšu, ka šīs metodes vēl aizvien ir bērna autiņos un tikai mācās runāt.

Kamene

Kamene. Aizņēmos no Julitas Klušas

Mana apņemšanās – brīžos, kad man nepatīk bioloģisko produktu cenas, atcerēties ārējās izmaksas. Un, jā, jā, es zinu, ka Tiešā pirkšana ir viena no iespējām, kas padara bioloģiskos produktus pieejamākus.

Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu 

logo-personigi ediens

 

Logo
Kampaņu “Personīgi.Ēdiens” atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s