Mans vakardienas prieks – diskusija par ēšanu vēršanas plašumā un pāriet uz ilgmūžīgākiem informācijas nesējiem kā Facebook diskusijas – kulinārā blogere Krista Baumane stāsta par savu pieredzi bērnu ēdināšanā. Vai vispār pusaugu bērniem vajag atsevišķu ēdienkarti (izņemot, ja nav īpaša diēta)? Protams, nē, ikviena mamma tā prātā sajuks. Bet – vai ēst gatavošanā ģimenē un mācību iestādes ir jāņem vērā bērnu intereses? Jā vai nē? Nereti “interešu ņemšanu vērā” cilvēki pārprot kā aklu izdabāšanu, un tāpēc no tās izvairās. Tomēr respektēt kādu cilvēku nenozīmē iet viņa iegribu pavadā. Vai bērniem kā grupai ir īpaša ēšanas gaume, kas atšķiras no pieaugušo gaumes, vai nē?

Klausoties skolu ēdinātāju žēlabās par to, ka bērni neēd veselīgu pārtiku, domāju – cik daudz tas saistīts ar bērnu “neveselīgajiem” ieradumiem, un cik – pavāru nemākulību? Diemžēl es to bieži dzirdu arī no pašiem vecākiem – “bet mans bērns šo neēdīs“!

Pārtraucot spriedelēšanu un atgriežoties ĪSTĀS DZĪVES, manu apņemšanos gatavot bērniem rīta putru pārtrauca pārtikas kode – neķītrs radījums, kas bija ieperinājusies auzu pārslās. Vienīgā metode pret to ir miltu un pārslu glabāšana slēgtos traukos, bet, ja Tu to neizdari, tiec bargi sodīts (labi, ka mums ir suns, un viņam kožu tārpi nesagādā estētiskas dabas problēmas). Cepu Jāņa vistu olu, sagriezu pēdējos Latvijas lauka tomātus un zemnieku saimniecības siltumnīcas spinātus. Bērns pateica, ka ēdīs skolā, jo otrdienās dodot putru, un tā esot garda.

Mana pagājušās nedēļas īpašā pieredze bija piedalīšanās Ditas veģetāro ēdienu kursos. Mēs ar meitu gan pārēdāmies (garšīgi), gan apguvu knifus, kā gatavot ātrāk un garšīgāk. Līdz šim visas zinības biju guvusi no mammas un vecmāmiņas, draudzenēm un grāmatām, bet klātienē pie kulinārijas guru ir citi iespaidi – ir tā vērts. Secināju, ka viena no manām kļūdām ir bijusi pārvārīt, jo no bērnības iegājies, ka visam jābūt labi izvārītam. Un – lai kas es arī būtu, dzimis pavārs –  mākslinieks es neesmu, lai gan labu mākslinieku darbus spēju pārzīmēt ar drošu roku. Mums, vecākiem, tomēr jābūt ārkārtīgi izglītotiem. Sākumā es mācījos visu par dzemdēšanu un zīdīšanu, tad par bērnu audzināšanu un izglītošanu, tagad manā dienaskārtībā ir nākošā prioritāte – veselīga ēšana. Es esmu arī ļoti pateicīga tiem, kas dalās savās zināšanās – jo vēl aizvien nav nemaz tik viegli atrast receptes, kas izmantotu vietējos produktus, būtu vienkāršas un veselīgas, un arī bez dzīvnieku izcelsmes produktiem. Cik pelēko zirņu receptes paliek pāri, ja atņem speķi?

Mana apņemšanās  – gauži vienkārša un praktiska. Būt čaklākai un miltus un pārslas glabāt stikla traukos. Otra – šonedēļ izmēģināt pie Ditas apgūtās zinības. Kūka man īpaši patika – visu samet čupā un cepeškrāsnī iekšā. Dita ieteica katru nedēļu iemācīties un izmēģināt vienu recepti, jo tas palīdzot ēdienu ātrā sagatavošanā. Starp citu, nepārtraukta mācīšanās ir viens no labākajiem līdzekļiem pret vecuma demenci. Tāpat kā veselīga ēšana.

Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu