Personīgi. Ēdiens. 10.diena no 21.

Mūs, cilvēkus, ļoti biedē iespēja kaut ko zaudēt. Tieši iespējamās zaudējuma sāpes neļauj uzsākt kaut ko jaunu. Tās ir neracionālas – mēs zaudējam kaut ko, ko pazīstam, iegūstam, ko ne tik labi pazīstam, bet mums ir pamats domāt, ka ieguvums būs lielāks kā zaudējums. Tomēr labi pazīstamais ir pieaudzis pie mūsu krūts. Par zaudējuma sāpēm raksta un runā iracionālās uzvedības pētnieks Dans Arielijs (Dan Ariely).

Tāpēc, uzsākot kādas pārmaiņas, ir ļoti svarīgi sev pašam pateikt – kas ir tas, ko es iegūšu. Vēl prātīgāk ir – no kaut kā atsakoties vai piespiežot sevi kaut ko darīt, kas galvai šķiet svarīgi, vēlams radušos “tukšumu” vai “zaudējumu” aizpildīt ar kādu patīkamu alternatīvu. Tas ir veids, kā mēs varam nostiprināt kādu, mūsuprāt, ļoti vēlamu ieradumu, bet kas rada mums kaut kādu zaudējumu vai neērtības. Vēl viena iespēja – pateikt sev: es pamēģināšu tikai vienu dienu. Vai vienu nedēļu. Un tad pavērot, vai šīs pārmaiņas patiešām ir tik sāpīgas.

Piemēram, gaļas samazināšana uzturā nenozīmē no šķīvja ar kartupeļiem novākt karbonādi. To patiešām varētu izturēt tikai ļoti motivēti cilvēki – ir vajadzīgs kaut kas patīkams, kas nāk tās gaļas vietā. Kad izlasīju slaveno Ķīnas pētījumu un noklausījos Coursera kursus, nolēmu ievērojami samazināt piena produktu daudzumu manā uzturā (tas bija par daudz, tiešām, katrā ēdienreizē un daudz). Pateicu sev – pamēgināšu vienu dienu. Lai gan es sevi uzskatīju par “piena cilvēku”, kam  Cafè au lait bija ikdienas obligātais lieliskais pasākums, mans lēmums “tikai vienu dienu” ievilkās jo, izrādījās: man (manam organismam) šīs pārmaiņas patīk. Es vēl arvien ēdu krējumu un šad tad panašķojos ar sieru, ēdu maizītes, kuras cep ar sviestu, ēdu saldējumu un Crème brûlée, tomēr piena produktu manā ēdienkartē ir krietni mazāk. Samazinoties piena produktu daudzumam, man pavērās jauna, plaša produktu buķete, ko līdz šim nebiju novērtējusi. Kāļi, brokoļi, bietes, zirņi, pupiņas, rieksti, graudi – es tiešām daudz piedomāju pie daudzveidības, un jūtos kā ieguvēja.

Arī Rīgā ir jūtamas patīkamas pārmaiņas – pirms 20 gadiem krodziņā izvēlēties veģetāro nozīmēja – palūgt, lai no porcijas aizvāc kotleti. Pirms desmit gadiem veģetārā izvēle lielākoties bija stipri eļļains baklažāns. Šobrīd jau daudz kur var izvēlēties garšīgus un dažādus veģetāros ēdienus. Tiesa gan, vegānā izvēle vēl arvien ir ļoti reta (diemžēl, visai bieži gaļas tukšumu veģetārajos ēdienus aizpilda ar sieru).

salāti

Bet … tieši tāpēc, lai aizpildītu pārmaiņu izraisīto tukšumu ar jauniem ēdieniem, izlēmu pieteikties kulinārijas kursos pie Ditas Lases. Jau sen interesējos par ēdieniem, kas būtu veselīgi un tai pašā laikā – ātri pagatavojami. Negaidīti un nejauši piedāvājums uz šādiem kursiem krustoja manus ceļus virtuālajā pasaulē, un es šo iespēju nelaidu garām. Būs interesanti, es to zinu!

Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu 

logo-personigi ediens

P.S. Plašāk par to, kā mūsu iracionālā uzvedība ietekmē mūsu “zaļumu”, varat lasīt Vides vēstīs par plaisu starp zaļajiem darbiem un domām

 

 

Logo
Kampaņu “Personīgi.Ēdiens” atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds

One response to “Personīgi. Ēdiens. 10.diena no 21.

  1. Atpakaļ ziņojums: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #22 (27.10.-02.11.). | baltais runcis·

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s