Paldies acīgajiem lasītājiem, kas pamanīja ķiršu tomātiņus un Ķīnas kāpostus. Vai tie bija no Latvijas? Jā, bija. Bet – vai tie ir sezonas dārzeņi? Šķiet, sezona ir beigusies. Tie ir vietējie, bet ne sezonas.

Vietējiem sezonas dārzeņiem ir vairākas priekšrocības – tie ir garšīgāki, jo nupat novākti, barības vielām bagātāki, tos ved no neliela attāluma, mazākas prasības iepakojumam, lai saglabātos svaigs transportējot. Bet, ko darīt ar dārzeņiem, kas mums garšo, bet kuru sezona ir beigusies? Ja nevaram tos aizvietot ne ar ko citu?

Atbildi uz šo jautājumu varētu dot dzīves cikla novērtējums – zinātniska metode, kas uzskaita visas ietekmes uz vidi visā produkta dzīves ciklā. Ar to var salīdzināt dažādus produktus, un noskaidrot, kas būtu labāka izvēle. Lai atbildētu uz jautājumu – kādi tomāti labāk, sameklēju pētījumu, ko veica Austrijas zinātnieku grupa. Viņi pētīja, kā labāk – audzēt Austrijā uz lauka bioloģiskajās saimniecībās, intensīvi audzēt siltumnīcās Austrijā vai ievest no Itālijas un Spānijas? Izrādās- tomāti ir viena ļoti iekārojama oga- pasaulē tomātu ražošana pēdējo piecdesmit gadu laikā palielinājusies piecas reizes!

Vislielāko ietekmi uz vidi Austrijā ēsto tomātu dzīves ciklā rada siltumnīcas apsilde (ja tāda ir), iepakojums, transports. Un – pētījuma rezultāts:

• vismazāko ietekmi uz vidi (vērtējot siltumnīcas efekta gāzu emisijas) atstāj vietējie tomāti, audzēti bioloģiskajās saimniecībās,
• tomāti, kurus importē no Itālijas un Spānijas, transporta un iepakojuma dēļ atstāj divreiz lielāku ietekmi uz vidi kā vietējie, bioloģiski audzētie,
• tomāti, ko audzē apsildāmās Austrijas siltumnīcās ar intensīvajām metodēm, rada 4-5 reizes lielāku ietekmi uz klimata pārmaiņām kā importētie no Itālijas un Spānijas (te gan jāatceras, ka Austrija ir krietni tuvāk Itālijai un Spānijai kā mēs).

Lai gan Austriju nevar tieši salīdzināt ar Latviju, šo to secināt varam. Tātad – kamēr aug pie mums (uz lauka vai neapsildāmās siltumnīcās) – ēdam savējos, bioloģiski audzētos. Kad tie beidzas, ēdam savējo konservus vai dienvidu zemju konservus, lai gan arī konservēšana atstāj ietekmi uz vidi, ko šis pētījums nemērīja. Austrijas pētnieki arī secina: akli veicinot vietējās produkcijas noietu, nevērtējot tās saražošanas ietekmi uz vidi, var izdarīt videi “lāča” pakalpojumu (kā šajā gadījumā –  labāk importa tomāti no lauka kopā ar visu transportēšanu rada krietni mazāk siltumnīcas efekta gāzu emisijas kā vietējie tomāti no intensīvās siltumnīcas).

Svētdien arī pastaigājāmies pa mežu un atradām pēdējās avenes, putnu nomestos pīlādžus. Aizdomājos, ka jaukā vietējo augļu sezona Latvijā noslēdzas. Vakarā draudzene sagrieza ābolus. Tā ir mistika: kamēr āboli veseli, tos neviens neēd, kad sagriezti -ātri vien pazūd kārajās bērnu mutēs.

Mana šodienas apņemšanās – šobrīd ir ķirbju sezona, un mums mājās būs ķirbju zupa!

Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu 

Papildinājums: saņēmu ziņu no Laimas Hercbergas par tomātu sezonu Latvijā:  ” īstenībā tomātu sezona vēl nav īsti beigusies, jo norauti zaļi un ienesti siltākā telpā, tie aizvien vēl gatavojas. Uzturvērtības ziņā nedaudz atpaliek no svaigi novāktajiem, bet tomēr tie ir vietējie, mūsējie. Vēl vakar pēdējos [laikam] 5 kg aizvedām unRīgas Valdorfskolas bērnudārzu. Pekinas kāposti arī vēl varētu būt vietējie, ja ir audzēti siltumnīcās“.