Ir pagājusi nedēļa, kopš rakstu par saviem piedzīvojumiem ēšanā. Nekad neesmu tik daudz piedomājusi pie tā, ko ēdu (lai gan tie, kas mani pazīst personīgi, piekritīs – par ēdiena kvalitāti domāju un runāju daudz).

Kad rakstīju par demitāriešiem, Silvija man jautāja – bet cik tad Tu gaļas ēd? Jautājums ir īsti vietā – kamēr es nepierakstu, ko es īsti daru, manas atmiņas iet caur manu “paštēla” uzturēšanas filtru. Varu atklāt – pagājušo nedēļ manas ģimenes iepirkumos bija kg maltas bioloģiskās lauksaimniecības gaļas,  300 g šķinķis un 0,5 kg  gaļas pankūkas (kopā uz 6 cilvēkiem). Bērni pusdienas darbadienās ēda ārpus mājas, mēs ar vīru – 2 dienas ārpus mājas, es vienmēr izvēlējos veģetāro. Tas ir daudz vai maz?

Lielāko pārsteigumu pašai par saviem ēšanas paradumiem man sagādāja lietotne SuperTracker. To izveidojis amerikāņu Lauksaimniecības departaments, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu. Līdzīgas lietotnes ir daudzās citās interneta vietnēs, tostarp Latvijā. Es klausījos Coursera kursu par veselību un ēdināšanu, un viens no mājasdarbiem bija pavērot sevi. Es biju visai pārliecināta, ka ēdu veselīgi, mūsmājās ir maz cukurotie, sāļie, pusfabrikāti, un Evielotie produkti. Ak vai, izrādās nē! Piesātinātie tauki un piena produkti krietni pārsniedza pieļaujamo robežu, par daudz kaloriju, un krietni par maz dārzeņu un šķiedrvielu. Kopš tās reizes krietni mainīju savu ēdienkarti, krietni vairāk dārzeņu un riekstu, bet tagad gandrīz būtu labi sevi atkal pavērot? Tas nav bīstami – pietiek ar sevis pavērošanu pāris dienu garumā, lai secinājumu būtu gana. Un tad atkārtot pēc pusgada vai gada.

Manuprāt, ir viens nopietns iemesls, kāpēc pievērst vērību tam, ko ēdam: agrāk cilvēki ēda to, kas viņiem bija, un gaļa un piena produkti bija luksus. Kļūstot labāk nodrošinātiem, mums ir krietni lielāka izvēle, un, iespējams, gaļa un piens apziņā saglabājās kā labturības apliecinājums. Man ir bijis tā, ka nepaņemot gaļu pusdienās, studentu ēdnīcā (toreiz, pirms 20 gadiem) pavāre uz mani noskatījās ar patiesu līdzjūtību un aplēja manus kartupeļus ar treknu mērci, pusčukstus nosakot: “nabaga bērns, nevar atļauties gaļu“. Mums šobrīd ir liela izvēle, bet vai izvēlamies vienmēr to, kas ir labāks mums? Un videi?

Gatavojot rakstu par pārtikas ietekmi uz vidi, iepazinos ar  Eiropas Komisijas lauksaimniecības jautājumu izpētes grupas viedokli: izvēloties veselīgāku ēdienu ne vien darām labu savai veselībai, bet tādas pārtikas saražošana arī mazāk ietekmē vidi. To es pilnīgi noteikti varu teikt par sevi – tieši tie produkti, kas radīja man problemas SuperTracker acīs (piena produkti, liellopu gaļa, rūpnieciskās “veselīgās” brokastu pārslas), bija ar lielāko slodzi uz vidi. Mainot savu ēdienkarti, varu darīt labu sev – un visiem citiem.

Tas būtu arī mans šodienas ieteikums – pavērot, ko ēdam! Var izmantot SuperTracker, var atrast kādu citu lietotni. Tādu ir daudz – iegūglējiet “food tracker”. Tā kā darbošanās ap lietotni prasa gana daudz laika, iesaku dienas garumā pierakstīt savus ēdienu un porciju izmērus (ieviest ēšanas dienasgrāmatu), un dienas beigās ievadīt programmā. Es arī sevi pavērošu!

Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu