ĀĀĀ … vakarvakarā prātoju par nākamo ierakstu, te mājās ieveļas divi laimīgi vīrieši ar pilniem maisiem no lielveikala. Mani mīļie vīrs ar dēlu.

Es atgriežos realitātē. Un tā ir tāda, ka pārmaiņas nevar notikt strauji, jo mēs esam saistīti ar saviem līdzcilvēkiem, un viņu atbalsts ir svarīgs. Patiesībā, izvēle par labu lielveikalam nav tikai nezināšanu dēļ – to nosaka ērtums. Ar interesi lasu Valda Meldera piedzīvojumus šķirojot un viņa sievas vēstījumu – “Es varu šķirot, tā nav problēma, bet mazgā to visu pats!“. Mūsmājās – ja vēlies bioloģisko pārtiku, es ēdīšu, bet organizē pati! Valdis raksta par ērtībām v. ekoloģiskumam. Jā, tā ir dilemma arī mūsu mājās – lielveikali ir domāti ērtumam. Pusfabrikāti ir domāti ērtumam. Dranķēdiens (junk food) ir domāts ērtumam – lai pēc iespējas mazāk laika un domu ieguldītu kunģa uzpildē.

Nē, apturiet šo vilcienu un ļaujiet man izkāpt!

Kamēr mēs to nezinājām, varējām skriet līdzi – bet šim ērtumam nāk līdzi divas nopietnas sekas – cilvēki attīstītajās valstīs mirst no “bagāto valstu” slimībām – sirds un asinvadu slimībām, audzējiem, diabēta izraisītiem sarežģījumiem. Lielveikalu ēdiens atstāj krietni lielāku ekoloģisko nospiedumu Zemes sejā.

Tomēr nav tik ļauni – mūsmājās no lielveikalu maisa pazuduši izteikti neveselīgi ēdieni. Šajā ziņā mēs ar vīru bijām vienoti – pusfabrikātu neveselīgumu, pārmērīgu cukura un sāls daudzumu, sintētisko piedevu u.c. kaitējumu ir vieglāk saprast. Kamēr, izvēloties bioloģisko pārtiku un vietējo pārtiku, acumirklīgo ieguvumu mums pašiem ir daudz grūtāk pamatot un iztēloties, tāpēc loģiskas prāta konstrukcijas aizēno ieguvumus, un uzvar ērtums. Piemēram, izskalojot jogurta trauciņu, aizejot pārāk daudz ūdens, tāpēc šķirošana ir neekoloģiska (NĒ!). Tāpēc nešķirojot esmu ekoloģiskāks (NĒ!).

Šodien man bija gods piedalīties sen gaidītā notikumā  – Latvijā ir sākusies kampaņa par bioloģisko pārtiku. Mani uzaicināja kļūt par šīs kampaņas vēstnesi. Apskatiet BioLoģiski mājaslapu – bioiesācējiem tā būs ļoti noderīga! Tomēr vispirms man ir jābūt par vēstnesi pašai savās mājās. Es, protams, to daru. Skaidroju, stāstu, iepērkos. Jau kādu laiku skatos uz Tiešo pirkšanu kā iespēju.

Mana apņemšanās – es aizrakstu Zanei un Elīnai, lai ieraksta Tiešās pirkšanas mājaslapā, ka Jūrmalā top pulciņš. Es jau esmu izpētījusi, ka Jūrmalā tāda nav. Protams, vieglāk būtu pievienoties esošajiem. Laimīgie rīdzinieki!

Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu