Labrīt mīļie, paldies par ieteikumiem vispār atteikties no kafijas, bet sākt dzert tēju! Ar norunu, ka bioloģiski audzētu vai vietējo tēju. Vārds vietā – kafijas ražošana rada ievērojamu vides piesārņojumu – intensīvās lauksaimniecības metodes noplicina augsni, tās audzēšanai izmanto niknus pesticīdus, kas pie mums sen aizliegti, kafijas pārstrāde piesārņo upes. Jāņem vērā, ka kafiju pie mums ved no tālienes, kas nozīmē lielu fosilās degvielas patēriņu un ogļskābās gāzes izmetes. Pēdējo gadu laikā stipri pieaug saulē audzētās kafijas plantācijas, kas ir vidi krietni noplicinošākas kā agrāk. Ir dažādas sertifikācijas sistēmas kafijas audzētājiem – Godīgā tirdzniecība, Bioloģiskā lauksaimniecība, Lietusmežu alianse, bet izvēlēties nemaz nav tik viegli, jo katrai zīmei ir kādas stiprās, bet kādas- vājās puses. Bet varbūt es varu apņemties dzert kafiju ne vairāk kā vienreiz dienā, labi? Bet kāpēc es nevēlos atteikties vispār?
Patiesībā – viens no lielākajiem šķēršļiem pārmaiņām ir – mūsu bailes no tām un fakts, ka mums no kaut kā zināma jāatsakās. Cilvēki krietni vairāk pārdzīvo varbūtējās zaudējuma sāpes no kaut kā zināmā, kamēr varbūtējais ieguvums ir neredzams un neapzināts. Šī iemesla pēc mēs izdomājam ļoti daudzas atrunas, kāpēc kaut ko mēs nevaram izdarīt, un minam ievērojamus šķēršļus pārmaiņām.
Attiecībā uz pārtikas kvalitāti varbūtējie zaudējumi ir daudz labāk saredzami (tās ir izmaksas, neērtības sagadē), kamēr ieguvumi – ne pārāk taustāmi (ieguvums veselībai nākotnē, labāka apziņa par sociālo taisnīgumu).
Tāpat, runājot par bioloģisko pārtiku, ir ļoti daudz mītu un atrunu, kāpēc to nepirkt. Kādā pētījumā atklāts – vairāk kā puse patērētāju domā, ka bioloģiskā pārtika ir labāka izvēle, bet veikalā tikai desmitā daļa to pērk …. Jo? Ieskatieties Vides vēstīs manā rakstā “Plaisa starp zaļajām domām un darbiem”.
Labākais veids, kā vilcināšanos pārvarēt ir … izmēģināt! Tikai vienu reizi. Vienu dienu. Ja vēl neesat izpētījuši bioloģiskās lauksaimniecības produktu piedāvājumu savā iecienītajā veikalā – izpētiet to. Un kā ar vietējās izcelsmes produktiem, dārzeņiem? Ja vēl nav mēģināts, varbūt – pamēģiniet?
Jana, draugos ar Tiešo pirkšanu
Grafiti 
Labs komentārs bija vienā zviedru rakstā par šo tēmu – daudzi saka, ka ekoloģiski un bioloģiski audzēta pārtika ir dārga, tādēļ to nepērkot. Pētījumi rāda, ka cilvēki izmet neiedomājami daudz pārtikas (piemēram, šeit http://modernfarmer.com/2013/09/next-food-revolution-youre-eating/ rakstīts, ka Eiropā mēs izmetam 40% no visa izaudzētā), kas nozīmē – ja pirktu mazāk, iztērētu tikpat vai mazāk naudas un neizmestu ēdienu miskastē!
Nākamais arguments – bioloģisks/ekoloģisks = dārgs. Varbūt ir pretēji – lielajā daudzumā rūpnieciski ražotā pārtika ir PĀRĀK LĒTA dēļ vielām, ko tām pievieno, dēļ ražošanas procesiem, kas nav saudzīgi pret vidi un ilgstpējīgi utt utj.
Tā kā arguments “dārgi” ir pilnīgi nevietā. Patiesībā tas nav pamatots.
Paldies, Evija, jā, par dārdzību es gribēju arī rakstīt. Tas daudz vairāk ir ērtību un izvēles jautājums kā dārdzība.
Par svešzemju kafiju, laba lieta, ar ko to var mēģināt aizstāt ir mūsu pašu Latvijā ražotā un nopērkamā Alīdas kafeja – tās vārīšana ir kā sava veida rituāls, jo nederēs plika apliešana krūzē, tā nav tik rūgta, kā piemēram “pliku” cigoriņu kafija, tomēr garšas kārpiņām tiek tas kārotais rūgtums un pats galvenais – vismaz man šī kafeja šķiet “silta” tīri emocionālā līmenī 🙂
Tiesa, dzer arī parasto (eko) kafiju kad sagribas kafiju tagad un tūlīt 🙂
Nesen nomēģināju topinambūru kafiju ( grauzdētas topinambūru mizas, samaltas ). Tā būtu vietējā, bet garšas ziņā jau protams atšķirīga.. Es gan neesmu kafijas fane.