Pirms gada Latvijas sabiedrību pārsteidza vēsts: Vides snieguma indeksā – 2012– Latvija atzīta par 2. zaļāko valsti Eiropā aiz Šveices. Daži izbrīnīti raustīja plecus, citi priecīgi saberzēja rokas – esam parāk zaļi, un tas steigšus jālabo biznesam par labu. Mani pašu šāds rezultāts pārsteidza. Protams, starptautisku salīdzinājumu rezultātus ļoti ietekmē izvēlētās metodes. Lai varētu salīdzināt visas pasaules valstis, daudz ko novienkāršo, daudz ko tuvina – un tad nu ir kāds skaitlisks rezultāts, uz kura fona šobrīd izskatāmies īpaši labi. Kas Latvijā atzīts par īpaši labu esam – āra gaisa kvalitāte un bioloģiskā daudzveidība un meža krāja.

Ticēt vai neticēt Jēlas universitātes pētniekiem?

Jo – ir aizdomas, ka 2013 gadā mēs strauji tuvojamies nezaļas valsts statusam:

1) mūsu lepnums – bioloģiskās daudzveidības krājumi – grīļojas: 86% no īpaši aizsargājamām teritorijām atrodas nelabvēlīgā stāvoklī,

2) Rīgai – mūsu galvaspilsētai, kur dzīvo teju puse valsts iedzīvotāju, gaisa piesārņojuma dēļ Eiropas Komisija draud ar sankcijām,

3) un – mēs nemaz nesteidzamies “zaļi” iepirkties: kamēr Eiropā vidēji zaļos kritērijus izmanto 38% publisko iepirkumu, Latvijā vien 5%, un VARAM ierēdņiem tas pat šķiet pozitīvi  (jā, burtiski skatoties, nav zem nulles). Latvijas “Skolas auglis” (Eiropas iniciatīva skolas bērnu apgādei ar augļiem) arī ir viens no retajiem Skolas augļiem Eiropā, kur bioloģiskās lauksaimniecības produktiem nedod priekšroku, bet pat rada papildus birokrātiskus sarežģījumus.

Nu ko … ticēt šie skumīgajiem faktiem vai Jēlas universitātes pētniekiem, kas ļauj mums neko nedarīt arī turpmāk? Protams, visneparastākais ir tas, ka laikā no 2003. – 2011. gadam (visticamāk, kad šīs ilgtermiņā tapušās problēmas attīstījās) valdībā  vides ministrs vienmēr ir bijis Zaļās partijas pārstāvis,  un nekad nav dzirdēts, ka viņš būtu dzirdami skumis par pārējās valdības nevēlēšanos atbalstīt vides aizsardzību. Arī pirms 2003. gada ilgu laiku Vides ministriju vadīja Zaļās partijas parstāvis. Varbūt tā ir īpašā vides ministru – ilgdzīvotāju – stratēģija – pārāk neuzbāzties? Ak vai, iebraucu filozofiski politiskā jautājumā – cik liela ir jēga no mazliet zaļas valdības, ja krēsla saglabāšanas labā visam jāpiekāpjas? Un vai Latvijā ir iespējami kādi – citi – zaļie?