Manā redzeslokā nonāca raksts par to, ka ĢMO (ģenētiski modificētu organismu) saturoša pārtikas produktu marķēšana ir slikta ideja.  Raksts interesants ar to, ka to publicē, šķiet,  respektabls avots Scientific American. Argumentācija rakstā ir klasisks piemērs diskusijai par ĢMO vispār, tāpēc nolēmu mazliet pārstāstīt. Ja negribat gari lasīt, varu īsi: ĢMO marķējums ir slikta doma (jo tas mazinās mūsu peļņu).

Raksta galvenie argumentI:

• Amerikāņu zinātnes veicināšanas asociācija, Pasaules veselības organizācija un arī Eiropas Savienība sakot, ka pārtika ar ĢMO ir tikpat droša kā bez ĢMO.
• Cilvēki, redzot  produktus, kas marķēti kā ĢMO, tos izvēlas nepirkt, nepamatoti baidoties no frankenbarības (briesmīgām, neparedzamām izmaiņām, velkot paralēles ar labi pazīstamo romānu par Frankenšteinu)
• Eiropas Savienības tirgū faktiski ĢMO produkti ir izspiesti marķējuma dēļ.
• Ikvienam produktam ir daudz dažādu īpašību, dažādu ražošanas īpatnību, nevar taču to visu marķēt?
• ĢMO produktu izspiešana no tirgus atstāj ietekmi uz pārtikas cenām, jo tieši ĢMO padara pārtiku lētāku (jo to ražošanai vajag mazāk ūdeni un mazāk pesticīdu).
• Nicīgā attieksme pret ĢMO mazina pētījumus šajā nozarē, kas ir perspektīva.
• ĢMO pārtikai ir funkcionālās īpašības, kas noder trešās pasaules valstīm.

Jums izklausās, ka šie  argumenti pārliecina? Apspēlēšu katru pēc kārtas:

• Amerikāņu zinātnes veicināšanas asociācija, Pasaules veselības organizācija un arī Eiropas Savienība sakot, ka pārtika ar ĢMO ir tikpat droša kā bez ĢMO

Šoreiz negribu apspriest to, vai ģenētiski mainīti organismi un tos saturoša pārtika ir bīstama vai nē. Visas mūsu planētas sugas evolūcijas procesā ir pārdzīvojušas ģenētiskas izmaiņas. ĢMO gadījumā cilvēks mērķtiecīgi maina organismu gēnus, piemēram, tajos iekopējot vēlamās citu organismu gēnu daļiņas. Neesmu redzējusi mani pārliecinošus pierādījumus ne ĢMO aizstāvju, ne pretinieku pusē, lai apgalvotu, ka nekāda riska nav nemaz, vai tieši otrādi, risks ir. Tieši tāpēc domāju, ka ikvienam ir tiesības uz izvēli atbilstoši savai ticībai vai cieņai pret preventīvo principu (tas ir, mēs izvairamies no riskiem, ja ir tikai pamatotas aizdomas par tādiem, negaidot 100% zinātniskus pierādījumus).

• Cilvēki, redzot  produktus, kas marķēti kā ĢMO, tos izvēlas nepirkt, nepamatoti baidoties no frankenbarības

Vai nepatikai pret ĢMO ir vai nav racionāls pamats, nav pat  īpaši svarīgi.  Vai cilvēkiem ir tiesības uz neracionālām izvēlēm? Vai ir zinātnisks pamatojums, kāpēc izvēlēties zaļu somu vai zilu somu? Nav. Tomēr man ir tiesības izvēlēties somas krāsu. Vai ir kāds zinātnisks pamatojums, kāpēc izvēlēties LuisVoiton somiņu vai kvalitatīvu, krietni lētāku cita ražotāja somiņu? Nav dzirdēts. Tomēr – šīs tiesības uz neracionālu izvēli tiek respektētas. Kāpēc mana brīva izvēle somas krāsas un modeļa gadījumā ir pieņemama, bet ĢMO gadījumā nē? Tieši tā, tas apdraud ĢMO ražotāja peļņu. Kāpēc citos gadījumos pieprasījums ir cienījams spēks, kamēr ĢMO gadījumā ražotājs to vēlas ignorēt un ražot to, ko cilvēki nevēlas pirkt?

• Eiropas Savienības tirgū faktiski ĢMO saturoši pārtikas produkti ir izspiesti marķējuma dēļ

Vai esat redzējuši kādu somas ražotāju, kas apvainojies brēktu, ka jūs nepērkat viņa somu, jo nepatīk krāsa un modelis? Un pieprasītu, lai turpmāk jūs pirktu somas melnā kastē, lai to modelis un krāsa neietekmētu jūsu izvēli? Acīmredzot, lielākajai daļai sabiedrības ĢMO nepatīk. Kāpēc piespiest pirkt to, ko cilvēks negrib?

• Ikvienam produktam ir daudz dažādu īpašību, dažādu ražošanas īpatnību, nevar taču to visu marķēt?

Protams, nevar. Mums katram ir savas prioritātes, un diez vai ražotājam uz produkta marķējuma jāuzliek pilnīgi viss, kas kādu varētu interesēt. Tomēr ĢMO marķējums interesē pietiekoši lielu sabiedrības daļu – vai gan citādi to vainotu ĢMO produktu pazušanā no ES tirgus? Manuprāt, ir tikai normāli, ja ražotājs  marķējumā norāda to informāciju, kas interesē lielu daļu viņa klientu.

• Tas atstāj ietekmi uz pārtikas cenām, jo tieši ĢMO padara pārtiku lētāku (jo vajag mazāk ūdeni un mazāk pesticīdu).

Vai ĢMO padara pārtiku lētāku? Iespējams. Tāpat arī E-vielas samazina pārtikas ražošanas izmaksas. Es tomēr neesmu tāda ideāliste, lai domātu, ka kāds palētina pārtiku tautas labā, vēl aizvien runa ir par kādas produkcijas lielāku konkurētspēju. Neesmu manījusi, ka kāds ražotājs uz stūra par brīvu izdalītu ĢMO plācenīšus trūkumcietējiem. ASV esot stipri lētāka pārtika kā Eiropā. Toties vairāk kā trešdaļa nonāk atkritumos un tiek ēsts uzkrītoši daudz sarkanās gaļas, kas patiesībā, atbilstoši pētījumiem, palielina iespēju saslimt ar vēzi, vai sirds un asinsvadu slimībām. Lai cik absurdi neskanētu, mūsdienās 65% cilvēku dzīvo valstīs, kur aptaukošanās nogalina vairāk cilvēku kā bads. Ja kāds vēlas ietaupīt, iesaku samazināt pārtikas nokļūšanu miskastē (pārdomātāk iepērkoties) un samazināt gaļas patēriņu. Gaļas ražošanai tiek izmantoti ļoti daudz graudaugu (atcerieties enerģijas nezūdāmības likumu), tā kā samazinot gaļas patēriņu, paliks vairāk graudu citiem cilvēkiem pasaulē.

Vai ĢMO samazina pesticīdu izmantošanu? Šis arguments bieži izskan ĢMO aizstāvju runās,  lai gan tika radīti speciāli ĢMO, kas ir izturīgi pret noteiktiem pesticīdiem. Kāpēc gan, ja pesticīdus var lietot mazāk? Reiters ziņo,  ka dzīve atšķiras no teorijas un ĢMO faktiski ir palielinājuši pesticīdu izmantošanu ASV. 

• Nicīgā attieksme pret ĢMO mazina pētījumus šajā nozarē.

Ticu, ka krītoties ĢMO pieprasījumam tirgū samazinās finansējums šīs nozares zinātniskajai izpētei, kā rezultātā tiek apdraudēts progress. Ziniet, ir ļoti daudz jomu, kur nepietiek finansējuma zinātniskajai izpētei, lai gan tēma ir sociāli nozīmīga, bet rezultāti nesola uzreiz komerciāli pārdodamu produktu. Kāpēc lai ĢMO būtu īpašs izņēmums? Bet, protams, tas arī labi parāda iemeslu, kāpec Scienitfic American publicē par to tik vienpusīgu rakstu: kurs gan negrib grantus? Diemžēl, industrija vēl arvien nav iemācījusies labprātīgi ieguldīt līdzekļus iespējamā riska izpētē, jo – protams, ja atklāsies nopietni riski, zudīs peļņa, tad kāpēc skriet notikumiem pa priekšu? Lai gan laicīga izpēte palīdzētu samazināt atklātos riskus, kā arī mazinātu neuzticību, vai ne tā?

• ĢMO pārtikai ir funkcionālās īpašības, kas noder trešās pasaules valstīm bada un veselības problēmu apkarošanai.

Ir ļoti daudz un dažādu metožu, ar kurām var mazināt šīs problēmas, kāpēc tieši ĢMO tiek īpaši izcelta? Kāpēc ne izglītība, medicīniskā palīdzība, pieredzes pārnese, investīcijas, godīga tirdziecība? Godīgas Tirdzniecības zīme – garantē, ka lielāka daļa peļņas tiek pašiem trešās asaules valstu ražotājiem, nevis uzpircēju ķēdei.

Nobeigumā vēlos pieminēt vienu no komentāriem raksta beigās, kritizējot raksta autorus par aplamu zinātnisko komunikāciju – nevar panākt pozitīvas izmaiņas cilvēku attieksmē pret ģenētiski modificētiem organismiem, slēpjot informāciju (neatbalstot marķējumu), jo jebkura informācijas slēpšana rada aizdomas.  Un – kopsavelkot–ĢMO marķējums ASV esot slikta doma, jo nopietni apdraud to ražotāju tirgus izredzes, bet ĢMO aizstāvji neatbild uz jautājumu, kāpēc man būtu sava nauda jāizdod par produktu, ko es nevēlos pirkt? Protams, varu tikai priecāties, ka dzīvoju Eiropā*.

*  Lai gan – Latvijā, ja pērciet sojas eļļu, pārbaudiet – pagājušo gadu pārbaudēs daži veikali grēkoja.