7 zaļās atmazgāšanas grēki

Šodien atradu interesantu rakstu par 7 zaļās atmazgāšanas grēkiem un nolēmu to latviskot. Pirms trim gadiem (2010) vides mārketinga uzņēmums TerraChoice pārbaudīja 5300 mājsamniecībai domātu produktu Kanādā un ASV, salīdzinot tos ar ISO standartu  par vides marķējumu (14021) un Kanādas vadlīnijām negodīgas komercdarbības atpazīšanai. TerraChoice secināja, ka 95% produktu, kas tika piedāvāti kā zaļāka izvēle, saturēja zaļās atmazgāšanas pazīmes, un publicēja 7 visbiežāk sastopamos zaļās atmazgāšanas grēkus:

1.Negodīga kompromisa grēks. Iepazīstina ar vienu šauru ieguvumu vides jomā, noklusējot par produkta kopējo ietekmi uz vidi.
2.Neesošu pierādījumu grēks.  Pierādījumu trūkums. Produkts tiek pasniegts kā “zaļš”, bet netiek sniegti viegli pieejami un pārbaudāmi dati.
3.Nenoteiktības grēks. Pierādījumi it kā ir, bet tik samežģīti, ka nav iespējams ne tos saprast, nedz izsekot.
4.Nepiederošu argumentu grēks – informācija par “zaļo” labumu ir patiesa, bet ražotājs aizmirst piebilst, ka to jau sen pieprasa likums vai arī ka šim produktu veidam šāda veida kaitīgums nemaz nav raksturīgs (piemēram, ziepes bez freoniem).
5.Mazākā ļaunuma grēks. Tiek paziņots, ka produkts saudzē vidi vairāk, kā citi līdzīgi produkti, bet aizmirst patērētāju brīdināt, ka visa šī produktu kategorija ir kaitīga videi, piemēram, bio-cigartes.
6.Melošanas grēks. Tieši to arī nozīmē.  Tomēr reti sastopams.
7.Falša marķējuma iekarošanas grēks. Mārketings un mākslinieciskais noformējums rada iespaidu, ka kāda trešā puse ir sertificējusi produkta vides sniegumu, bet nekādas sertifikācijas nav.
Lielākā daļa šo “grēku” ir sastopami arī Latvijā – gan attiecībā uz vidi saudzējošu, gan veselīgu izvēli. Kāpēc grēko, ir skaidrs: zaļais kļūst populārs, un ražotāji ieinteresēti vairāk un dārgāk pārdot savas preces – kāpēc neizmantot modes vilni? Dažreiz grēkošana ir neapzināta (zināšanu trūkums) bet visbiežāk tomēr – apzināta. Un vēl viens grēku veids, kas nav minēts šajā sarakstā, ir uzņēmuma nosaukšana “zaļā” vārdā – eko, bio, vide, organiskais un tamlīdzīgi. It kā aizliegts tas nav, bet mārketingā “zaļais” nosaukums tiek skaļi pasniegts.
Neko darīt: ja pircējs negrib būt apšmaukts, nākas izglītoties. Visdrošāk ir pirkt tādus sertificētus produktus (ES puķīte, Ziemeļu gulbis, ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējums), kuru sertifikātu izsniedzēji publicē sertificētos produktus.
zals ne zals

One response to “7 zaļās atmazgāšanas grēki

  1. so true!!! arī LV ražotāji tāāā grēko…šobrīd pārtikas industrijā aizliegts lietot eko un bio, ja nav atbilstoša sertifikāta… tomēr jautājums – kā tas tiek kontrolēts…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s