Sekojot līdzi diskusijai publiskajā telpā par kažokzvēriem, aizvien vairāk brīnos.

Es saprotu, kāpēc ļoti daudziem cilvēkiem šķiet, ka aiz “zaļajām domām” slēpjas prastas ekonomiskās vēlmes. Diemžēl, Zaļās partijas nekritiskā brāļošanās ar Lemberga kabatas Zemnieku savienību, “zaļās” enerģijas un mazo upju HES dīvainības ir pamatīgi diskreditējuši pašu Zaļo partiju Latvijā, un diemžēl – arī zaļo domu. Ar nosaukumu zaļš nepietiek, lai būtu zaļš!

Tomēr, šis ir jautājums, kur Eiropa mūs nesaprastu. Cik esmu tikusies ar normāliem, inteliģentiem eiropiešiem, kažokādu nēsētāji tiek visai kritiski uzlūkoti. Pajautājiet paši! 86% beļģu atbalsta kažokzvēru fermu slēgšanu Beļģijā. Neticīgajiem Tomiem paskaidrošu – pētījumu pasūtīja dzīvnieku aizsardzības organizācija, bet to veica starptautiska tirgus pētījumu kompānija. Nebūtu pamata piesiet falsifikāciju?

Es esmu gatava pieņemt atšķirīgus viedokļus, bet – es neesmu gatava pieņemt viedokļus, kas balstīti nezināšanā un nepamatotos mītos.

Tāpēc, izlasot Ilzes blogu, vēlos iebilst pret pāris argumentiem. Lai gan Ilzes iebildumi pret rādīto sižeta kvalitāti ir ļoti pamatoti un loģiski, ir dažas lietas, kam pilnīgi nepiekrītu.

Vispirms, nedrīkst salīdzināt govis ar kažokvēriem. Ir tāda zinātne kā etoloģija – par dzīvnieku vajadzībām un uzvedību. Dzīvnieku aizsardzības likums prasa ievērot dzīvnieku etoloģiskās vajadzības (5. pants). Ja mēs piedāvāsim speķa zīlītei tādu pašu krātiņu, temperatūras režīmu un barību kā bruņurupucim terārijā, tā diezgan mokoši ies bojā. Tieši tāpēc nevar salīdzināt kažokzvērus ar govīm – govīm ir vieglāk nodrošināt to vajadzībām piemērotus turēšanas apstākļus kā kažokzvēriem. Dzīvnieku labturības ētika prasa- ja nevaram nodrošināt nebrīvē dzīvniekam piemērotus apstākļus, to nevajadzētu turēt.

Otrkārt, zaļie nekad nav klusējuši par pārražošanu. Jau sākot ar MIT publicēto pētījums “Augšanas robežas” deviņdesmito gadu sākumā, ļoti daudz videnieku un zinātnieku aktivitātes ir vērstas uz saudzīgu attieksmi pret resursiem un patērnieciskuma mazināšanu.

Treškārt, par to, vai patērētājs ir gatavs vai nav gatavs atteikties no kažoka? Ir tāda lieta, kā zinoša izvēle. Kopš esmu vairāk uzzinājusi par “foie gras“, es to neēdu. Izglītots patērētājs ir spējīgs arī izvērtēt savas vajadzības un to ietekmi uz apkārtējo vidi. Bet daži patērētāji nav gatavi arī atteikties no amfetamīna. Vai tāpēc ļausim to kontrolēti ražot Latvijā?