Teikšu godīgi: es vienmēr vairāk esmu interesējusies par programmētājiem, kā par programmēšanu. Tomēr, apprecoties ar  programmētāju un grozoties programmētāju sabiedrībā, nolēmu, ka man būtu noderīgi arī saprast, ko tas īsti nozīmē un par ko pārējie runā. Labi, joks.

Kā sabiedrisku kustību aktīvistei (ideju daudz, līdzekļu maz) domāju, ka programmēšanas iemaņas man palīdzēs veidot manām aktivitātēm nepieciešamās mājaslapas. Tāpēc saausījos par RailsGirls.

RailsGirls no Rīgas uzmundrinošs sveiciens pasaulei!

Vairāk uzzinot par šo kustību, tās ideja mani aizrāva – radīt interesi sievietēm par programmēšanu, lai viņas to varētu izmantot savām vajadzībām, komercdarbībai, un ierādīt pirmās iemaņas “web-aplikaciju”* veidošanā, izmantojot programmēšanas valodu “Ruby” un tajā veidoto ietvaru “Rails”.  Šie pasākumi aizsākušies Somijā un nu jau notiek daudzās pilsētās. Tāpēc nolēmu iesaistīties un RailsGirls aktīvistēm palīdzēt organizēšanā, lai RailsGirls būtu arī Rīgā.

Zane no Rīgas un Stefānija no Somijas – RailsGirls aktīvistes

Pirmajā @RailsGirlsRiga  vakarā man radās pārdomas, ko pats pasākums īsti nozīmē. Pirmkārt, “sliežu  meitenes” — dalībnieces, kas mācīsies, – ir tikai sievietes. Mentori, kas māca programmēt, ir gandrīz tikai vīrieši.  Telpas izrotātas ar sārtiem baloniem. Varētu padomāt, ka visai stereotipisks pasākums.

Klausāmies, kas ir programmēšana

Un secināju, ka tieši otrādi. Mēs, sievietes, esam sievišķīgas. Un, lai programmētu, mums nav jāzaudē sievišķība un jāslēpj, ka patīk sārta krāsa. Tas ir OK! Tas ir atļauts. Jā, tā ir bijis, ka par tehnloģijām tradicionāli interesējas vīrieši, bet šajā nedēļās nogalē daži no viņiem bija gatavi ziedot savu brīvo laiku, lai nodotu savas zināšanas tālāk sievietēm. Dāsni. Sliežu meitene drīkst pa ceļam uz pasākumu nopirkt jaunus zābakus un par tiem neslēpti priecāties. Viņa drīkst runāt par bērniem un prātot par jaunas aplikācijas izstrādi ēdienu recepšu un iepirkumu organizēšanai savā viedtālrunī. Šīs patiešām sievišķīgās lietas viņu nepadara mazāk spējīgu uztvert, kā šo aplikāciju veidot un kā “Ruby on Rails” viņai var palīdzēt.

Mēs varam programmēt

Man ir žēl to meiteņu, kuras netika, jo pieteikumu bija trīsreiz vairāk kā vietu. Varbūt citreiz vai citā pilsētā? Daudzas dalībnieces atzina, ka nu ir āķis lūpā un ir vēlme turpināt. Kā teica mentors Jānis – programmēšana ir nekas cits kā skaidrošana datoram, ko tam darīt. Un vai tad mēs nemākam sazināties un skaidrot?

Burziņā pēc pasākuma mēs spriedām gan par iespēju esošajām dalībniecēm turpināt apgūt programmēšanu, gan par citiem RailsGirls pasākumiem Rīgā meitenēm, kas palika aiz strīpas, gan par programmēšanu bērniem. Ideju ir daudz, bet jebkurai idejai, lai tā izdzīvotu, nepieciešama gan dvēsele, gan miesa. Tas ir – tik daudz, cik mēs pašas iesaistīsimies un rīkosimies, tik arī būs. Milzīgs paldies RailsGirls aizsācējām Latvijā – Zanei, Ilzei, Maijai, Lindai un Elīnai – un 11 mentoriem, kas bija gatavi dalīties savās zināšanās. Un sponsoriem, bez kuriem nebūtu ne mājīgi, ne jautri.

Mēs programmējam un mums palīdz mentori

Fotogrāfēja: Mārtiņš Ķemme (visas bildes ir šeit un šeit)

* “Web-aplikācija” ir žargons. Latviski: tīmekļa lietojumprogramma